Loģiski, ka liela daļa šīs filmas ir kārtējā neudas pelnīšana, es to neapstrīdu. Mana doma bija tikai cerību līmenī, cik nu cerēt ir atļauts.
Nezinu gan vai tas viss bija dramatizēts. Viss tika parādīts tā kā arī IR uz šīs zemes. Es cienu profesorus, viņu darbu jebkurā nozarē, un viņi arī izstāstīja to kas ir. Būtībā jau mēs neapzinamies, lielākoties neapzinamies, ko mēs daram. It kā, ai, ja es pacelšu to vienu papīrīti no zemes, nekas jaua r to nemainīsies, kā smilšu grauds tuksnesī. Bet vēk vairāki tā padoā, un re, te jau ir tas piesārņojums viens veids. Un, ja atkal viss būtu otrādi un mēs katrs paceltu papīrīti???
Nevar dramatizēt neko šādā lietā, ja tā ir eksistējša mums apkārt, dzīva.
Kā kuram ar to intelektu. Un kā kuram ar smagu darbu. Vispār jau salīdzināt nevar.