Šodiena ir diena pirms svētkiem. Nākošajiem aiz Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanas. Viss vienā normālā rindiņā jau ceturtdaļgadsimtu. Ha, kā man patīk šis vārds!:)

Rītdien nekādu dižo svinību nebūs, tik vien kā ar tagadējo kolēģi, ar ko kopā strādāšu. Jā, rītdiena ir darba diena un gan jau nekāda vaina nebūs, jo tāpat to dienu pavadītu mājās gaidot apsveikumus. Bet tagad vismaz būs iespēja nopelnīt algu.:)

Bet vispār jāķeras klāt pie svinību plāna domāšanas, jo svinības pēc nedēļas būs un pilnā sparā. Tik idejas apsīkst. Zinu, ka būs ne tā kā parasti. Zinu, ka gribu tur visur iepīt skaisto laiku, kas ir ārā. Tad nu man ir doma visus vest uz mežu tādā kā lāpu gājienā, kalna galā izšaut šampi, tad nošļūkt no kalna kādu reizi (ja kāds aizrausies, droši varēs tur palikt ilgāk, he) un tad jau noteikti vest mājās un pabarot ar dienišķajām svētku vakariņām. Un vēl jau kaut kur jāiepin dejas - jādodas uz klubu, kas vēl Ogrē ir palicis un nav aizklapēts, hmm. Šis viss tikai jāapdarina un jāapcako un tad jau būs gatavs izsūtīšanai dārgajiem viesiem.

Vai diena, vai vakars, vai pasakains rīts,
Man visu šo dzīvi nāk eņģelis līdz!

Mana šī vakara filma Man on fire
Un šī vakara dziesma Carlos Valera - Una palabra
Un arī šī te Lisa Gerrard

Ne jau tādēļ, ka tik daudz spriedzes, asuma un asins šķīšanas, bet gan dēļ mūzikas un dēļ tā, kā filma ir uzņemta, dēļ krāsām, kadriem, dēļ montēšanas. Un tādēļ, ka tā ir filmēta tādās vietās, kuras jāredz pasaulei, kā cilvēki dzīvo. Skaisti. Un ir par ko padomāt.