Man vispār nav vēlēšanās kaut ko pasākt. Kā vien tikai būt darbā. Nē, pat tur es nevēlos atrasties. Es vienkārši nevēlos atrasties mājās. Un nespēju sagaidīt to svētku dienu, kad atkal es vēlēšos te būt un priecāties par māju, par savas telpas esamību un, ka varu dzīvot savu dzīvi un savu ikdienu tā, kā es to vēlos, nevis kā man jāpakļaujas citu likumiem.
Aj, nē, rīt es sākšu uz visu skatīties no citas puses. Te ir MANA māja, mana dzīve. Nedrīkst neviens to izpostīt. Darīšu visu, kas ienāk prātā nerēķinoties ar citiem. Viss. Fuu, tā jau labāk, apņēmība, juhuuuu!!