Šodien strādāju Rīgā - nedaudz neparasti, ja ņem vērā, ka te strādaju pēdējo reizi 19. decemrī. Nav jau tik sen, bet te ir ieviesta kārtība "pa savam", tā, ka es no rīta nesapratu, kas kur atrodas!:D Tagad nevaru sagaidīt to mirkli, kad pēc stundas varēšu doties mājās.

Un vilciens jau šitā iesit kabatā bankrotu - nebiju vēl braukusi pa jaunajām cenām. Un savas kavēšanās dēļ (tikai tāpēc, ka darbā vēlējos būt ātrāk) nepaspēju nopirkt biļeti un līdz ar to viss brauciens padārdzinājās vel vairāk. Ehh, nejēdzīgi.

Un Šodien jūtos nekā. Pēdējās dienas jūtos nekā. Savus svētkus - jau svinēšanai saplānotos, vairs nav īstas vēlmes svinēt, bet rīt jau visa kompānija būs pie manis. Tikko sastādīju ēdienu sarakstu un sarakstu, kas jāpērk. Rīt nekāda gulēšana savā brīvdienā - ātri jāceļas, jāiet uz veikalu, viss jāsapērk, jāsakārto māja, jāuztaisa foto stūris un ar dažādas atribūtikas palīdzību jāpārveido dzīvoklis. Un zinu, ka pietrūks laiks. Vēl kāda gribēja ierasties ātrāk. Nekā. Tas jau ir agri priekš svinēšanas, ja paredzam, ka vēl visa nakts priekšā, kur ieplānota pasākuma otrā daļa. Nē, nāciet vien uz tiem pašiem 18.00!

Šovakar jāatvelk elpa un tad rīt izlustēsies uz tiem savie m 24! Vienreiz tacu mūžā!!!:)) ne velti arī svētdien svinēšu!!:))