Šodien beidzot izgāju ārā. Bija auksti, bet bija skaisti. Upē ledus krakšķēja. Atcerējos bērnību kā ar draugiem gribējām iet pāri, bet toreiz jau bija pavasaris un ledus gāja. Un ielūzu ar vienu kāju. Brr. Tagad es tos uz ledus gājējus saucu par pašnāvniekiem. Arī tagad pie -15. Un tās pēdas uz ledus sniegā man šodien nepatika.
Šovakar un rīt kamēr vēl brīvs jāizplāno svinību plāns brīvdienām. Un šodien sāk izskatīties, ka svinības ieilgs 3 dienas pēc kārtas. Un vēl vienas svinības vēl pēc kāda laika. Jā, es jau kuro gadu esmu sev ieviesusi ilgu svinēšanu kā tādu tradīciju. Nevar vienā dienā salikt dažāda tipa cilvēkus. Tādēļ katram sava diena un savs temats. Tātad, tagad jāsaplāno trīs tusiņu temati. Ideāli brīvdienai, haha.

Ne visiem ir lemts būt ģeniāliem, taču par absolūtiem āmurgalvām māte Daba gan arī nevienu nepadara - tas vienkārši nav iespējams pēc definīcijas. Drīzāk viņai būtu pamats apvainoties uz saviem slinkajiem bērniem.