Ja darbs ir nosacīti slēgtās telpās - bez logiem, tad jau neredz, kas notiek ārā. Tikai izejot ārā saproti, ka visu dienu ir darījušās īstas sniega vētras un vēl pie tam tagad nerimstas. Šovakar tiku pie siltas mašīnas nevis silta vilciena. Mani atveda līdz Ogrei. Lai gan žēl, ka kolēģis nedzīvo manā Ogres pusē, jo tad nebūtu jābrien gabaliņš līdz mājai no stacijas. Jo izbrist nebija iespējams. Sniegs pāri potītēm. Mājas Ogrē saputinātas un izskatās kā mazi pasaku namiņi. It sevišķi viena - kioskiņš, kurā tirgo dažādas dāvaniņas aizsnidzis tā, ka iskatās pēc tiešām mazas mājiņas no pasakas. Būtu fotoaparāts bijis pa rokai, es pat tajā vētrā būtu to nobildējusi, jo izskatījās kolosāli. Un viss centrs pilsētā izskatījās neierasti savādāk nekā ierastā ikdienā. Un vispār skaisti, par spīti visam, ka seja jāslēpj šalles, cepures un kapuces kalnā!