Esmu totāli piekususi. Atkal kārtējās sporta spēles, atkal kārtējas brīvdienas ne mājās. Bet vienlaga tas patīk. Un tas ļoti pietrūks. Piektdien vakarā jau ieradāmies Gulbenes pusē viesu namā, vakar sporta spēles. Tā kā šis pasākums nebija mūsu rīkosānās no A līdz Z, tad vēl bija citi galvenie rīkotāji. Un labi, ka viņi bija. Tāpēc es divas dienas smaidu vairāk. Un vakar vēlai brauciens mājup, Rīgā biju ap 2.00 naktī. Labi, ka man tika piešķirtas kāda dzīvokļa atlēgas, lai tiktu izgulēties. Bet, trakoti bija tas, ka māja ta nežēlīgi veca uz Valdemāra ielas, durvis vecas, ar 3 slēdzenēm. Lai gan izstāstīts, kā tur jāver, kā jāslēdz, bet divos naktī tas ir mission impossible, jo viss grabinās, žvadzinās-nu pamatīgs trobelis. Vēl pa vienas atslēgas caurumu iereudzīju, ka iekšā ir gaišs un tā kā tas ir tāds mizlīgs dzīvoklis ar 5 atsevišķām istabām, tad viens kaimiņš neizturēja un atnāca atvērt durvis. Fū, es jau būtu zvanījusi, bet viņam nervi bija neizturīgāki! Ļoti atvainojos, izstāst;iju situāciju un tiku ielaista:) No rīta 7.00 cēlos, atkal grabinājos lai tiktu ārā, bet tur gāja veiksmīgāk:)) Un tad agraus brauciens ar vilcienu, lai tiktu nevis savās mājās, bet gan savā vecajā darbā, jo šodien vaajdzēja pastrādāt. Nu, jā, šodien jūtos tāda nekāda. Visas maliņas vēl sāp pēc tā brauciena mūsu Pīdžo, kā nekā, pilna mašīna ne tikai ar mums pieciem, bet arī ar visu nenormālo sporta aktivitāšu inventāru. Lai gan šoreiz jau bija maz! Bet tāpat visi brīnījās, kā vispār mums tur ir vieta! Nu, jā, vieta bija, bet stīvums ta paliek!!!:D

Svilst vaigi!