Dzīvi vajag tvert kā filmu, - ja tā nebeidzas laimīgi, tātad tās vēl nav beigas!

Rītdien strādāšu vecajā darbā. Nedaudz jocīgi tā, pēc 1,5 mēnešiem atkal tur ieiet tajā ziedu apritē, bet, nu, dzīve piespiež. Ceturtdien arī iešu. Jaunajā darbā pateicu vienkārši, ka nebūšu. Ja par ceturtdienu prasīs, vai par nākošās nedēļas pāris dienām, kad arī nebūšu, tad tā arī pateikšu visu ko domāju. Jo tad jau būs palikušas tikai 2 nedēļas līdz totālam, treknam punktam par aiziešanu.

Esmu sakārdināta ar to cik nenormāli labs ir bijis Prāta vētras koncerts. Ar to, ka tas ur jāredz, jādzird, jāsajūt ko viņi dod. Jāpārliecinās par emociju bagātumu esot koncertā. Esmu tik sakārdināta, ka ir nenormāla vēlēšanās iet uz Mežaparka koncertu. Bet žēl ir tās naudas biļetei, it sevišķi, ja ir mana šī brīža situācija. Bet vēl izskatās, ka braukšu tajā dienā atkal uz vienām sporta spēlēm, līdz ar to darba, darbs un darbs. Bet, ja man vēl atrastos ar ko kopā iet - laikam jau atļautos nopirkt!!!:) Nu, es vismaz vairāk pie tā piedomātu!!!

Pusgurķis nav gurķis, tāpat kā zeķe bez cauruma nav zeķe.