Brīvdienas bija ar lielu devu prieka, smaidu, jautrības, izklaides un laimes sajūtām lielisku cilvēku sabiedrībā. Un brīvdienas bija ar savu daļu rūgtuma, sāpju, vilšanās un asaru straumēm. Nekas nav tik lielisks kā izklausās vai izskatās. Ir daudz prieka un ir daudz vilšanās. Un ir daudz jādomā, jo rītdien jāizdara liels solis. Eju prom no darba.

Jautrība paliks sirdī, bet rūgtums paliks pieredzei.

He he, sasmējos tikko. Zvana mājas telefons, tur kaut kāda Anastasija no kaut kādas firmas, veic aptauju par LCD un plazmas televizoru iegādi utt. Prasa vai es pēdējā gada laikā esmu iegādājusies kādu no šāda veida TV. Uz manu atbildi, ka nē, viņa prasa vai mani draugi, paziņas nav iegādājušies. Un tad es atbildēju, ka, ja kāds arī iegādājas, tad man jau toč nesūta vēstuli vai sms par to, ka tagad jauns TV kādam mājās. Tad viņai vairs mans viedoklis nebija vajadzīgs! :D Nē, nu pilnīgs sviests.

Tikko man iedeva jau piektdien atnākušu vēstuli ar sveicieniem no Parex bankas, ka no nākošā mēneša jāsāk atmaksāt kredīts par studijām. Ak, jel, cik pretīgi. Nu, tagad uz 10 gadiem jāvergo, lai samaksātu. Un vēl pielikuši klāt kaut kādu parādu, ka man ir. Bet par ko tas ir, nav uzrakstīts. Iešu kādu dienu skaidroties.