Man besī, riebjas, kretinē un visādi citādi izved no pacietības sēdēšana aiz durvīm un it sevišķi savā Krūzes ielā, kad neviens no kolēģiem nav vēl ieradies un man atslēga vēl nav uztaisīta. Fuj, tikko stāvēju 45 min. un sauļojos, nekas cits jau neatlika. Butu man sedziņa, uztaisītu pikniku sev.

Nedaudz ieēdis (cik nu te var ieēst normāli) cilvēks jūtas ievērojami labāk. Arī, ja apkārt nevalda haoss, viss izliekās daudz labāk. Lai arī gaidu to stundiņu, kad varēšu doties mājās.