Biju šodien Ķegumā. Visādas atmiņas uzvirmoja. Lai arī nesatiku ne vienu no lielo atmiņu vaininiekiem, tomēr viņi nav vajadzīgi, lai atmiņas būtu. Bijām ciemos pie manas bērnības vīramātes. Nē, nē, es nebiju precējusies un neesmu, bet Ķegumā es lielākai daļai apkārtējo ģimeņu biju vedekliņa. Var jau būt, ka kādreiz vēl būšu.

Rīt pirmā darbā diena. Jāsaņemas un jārīkojas, nav ko vairs. Viss nāka ar laiku, ceru, ka jau labi ātri tur iejutīšos. Ar diviem jau saskaņa radusies, vēl trīs jāpieveic! Un pašas spēki jāatrod, radošās idejas jāizliek uz āru, jo zinu, ka man tās ir, tikai pagaidām ir bijušas kaut kur paslēptas, aplāpētas. Tagad tām būs brīva vaļa. Kā šefs teica, ka reizēm tas radošums esot līdz kaklam, bet es ceru, ka man tik ātri neapniks.

Filmu Cietais Rieksts 3 es jau laikam skatos kaut kādu n-to reizi, bet man vienalga patīk.