Tikko skatījos TV3 ziņas un secināju, ka man patīk klausīties tās ziņas. Patīk klausīties labas vai sliktas ziņas - vienkārši tā sēdēt un klausīties, skatīties. Arī no rītiem man patīk izšķirstīt Dienu un redzēt kas jauns. Bet man nepatīk tās politiskās un visas citas ziņas dzirdētās un redzētās apspriest. Nu, nepatīk. Vienkārši es skaots, lai redzētu, kas jauns, bet es pēc mirkļa to aizmirstu, lai nepiebāztu galvu ar visādām negācijām par kariem, par inflāciju. Šodien darbā tieši kolēģe virzīja sarunu uz inflācijas pusi, uz to ko dzirdējusi Dombura raidījumā. Ok, es paklausījos, kas tad tur bijis, pateicu ko par to visu domāju, bet no tā visa man tikai aizķērās tas, ka inflācijas bums it kā apstāšoties rudenī. Labi, vismaz varbūt uz Ziemassvētkiem varēs nopirkt dāvanas.

Šodien ēdu pirmos ķiršus. Lai arī no kurienes tie bija, tomēr bija diezgan ēdami, man kā ķiršu cienītājai.
Un tagad ir putukrējuma vakars. Sen tāds nav bijis. Riktīgi traki pirms gulētiešanas, bet, ai, kuru tas uztrauc!

Šajās dienās izlaidumi. Un man darbā pļaujas laiks. Rīt pirmā no piecām pēdējām darba dienām. Nākošā nedēļa pēdējā nedēļa. Un tad viss. Man arī pietrūks tās ik rīta sarunas darbā, kopīgās brokastis, sirds izkratīšanas brīži... Jocīga sajūta, bet sērot sākšu nākošceturtdien, kad tad ir tā pēdējā un viss. Tad tik vēl pēc nedēļas atvadu vakariņas apvienojot ar mana izlaiduma svinībām un Ar Dievu!

Un tikko saņēmu pirmo izlaiduma dāvanu. Lika pasmaidīt jau nedēļu pirms!:)