Labrīt!!!

Jau esmu labu laiciņu augšā, iekšā neliels nemiers. Par aizstāvēšanos, kas sāksies jau pēc divām stundām, bet mana kārta, protams, atkal dēļ mana uzvārda, būs laikā no 12.00 līdz 13.00. Lai arī vakar uzasināju pamatīgu dunci šai cīņai, tomēr justos daudz labāk, ja par mani vēl piedomātu šajās stundās, nu tā, ar dažiem īkšķiem!!!
Nenormāli jocīga sajūta, bet ceru, ka tomēr viss beigsies labi. Lai arī kā, man ir pilnīgi vienalga cik liela man ir tā atzīme, lai tik ir sekmīga! Par to arī cīnīšos!

Jauku jums dienu!!!

L.V.

Juhuuuu!!! Tikko esmu atpakaļ no aizstāvēšanas! Viss ir kārtībā. Ir pārciests jautājumu uzbrukums, recenzenta kritika, arī vadītājas sasodītie nakts murgi (parasti vadītāji aizstāv kaut nedaudz savus vadāmos) ar apņēmību sejā paņemti un iesviesti miskastē. Šodien biju pilnīgā pofigismā, ka tik ieliktu sekmīgu atzīmi. Nu, ielika arī. Par to arī tagad smaidu, ka varu doties uz Lielo aulu 21. jūnijā 13.00 pēc diploma un saņemt ziedus no mīļajiem!!!!

Jejj, tagad atvieglojumā nopūšos, un jūtos labi. Skaista diena. Tiešām kaut kas labs:)

Cik labi ir sajust, ka tev ir tomēr cilvēki, kas tev ir blakus neskatoties ne uz ko, lai kāds tu arī būtu, par spīti visam. Tikko sapratu, ka man ir vēl viena laba draudzene, kas ir iegūta tikai gadu atpakaļ, un, lai arī mēs neesam kontakstējušās, lai arī mūs šķir diezgan liela gadu starpība, tomēr vienmēr zināšu, ka viņa būs cilvēks, kas uzkalausīs mani, es viņu un mēs varēsim parunāt par jebkādām un arī vienkāršām cilvēcīgām lietām. Jo ir lietas, kas mums ir līdzīgas un, kas mūs vieno pēc sarunas IEVAs nometnē. Viņa mani šodien apsveica ar grādu un atgādināja, ka jebkurā man vajadzīgā brīdī būs man blakus. Sajutos nežēlīgi laimīga, ka man ir arī šāds draugs. Būtībā vairāk man neko nevajag, pārējos no dr.lv es varētu dzēst ārā, jo tie ir tikai paziņas. Īstos draugus es varu saskaitīt uz roku pirkstiem, bet ne vairāk. Pārējie ir tikai kontaktu pēc. Un no viņiem nekādu emocionālo tuvumu nejūtu, kas man ir ļoti svarīgs.

Ak, es laikam esmu tā atslēgusies, ka manī pamazām sāk pamosties emociju vilnis, kas bija līdz šim apslāpēts. Tā tam laikam tagad būs būt.