Plāni mainījušies, braucam uz Siguldas pusi un "Meža kaķiem". Jejj, šodien Extreme! Un laiciņš arī ārā burvīgs!!!
Skaist jums dienu!!!;)
Skaist jums dienu!!!;)
Garastāvoklis:: Priecīgs ;)
Mūzika: Tie nenormālie pirāti pa SWH
Tava ideja!
Neprātīgā dzīve - 20. Maijs 2008
Ikdiena ar sapni vienā ritmā
20 Maijs 2008 @ 08:18
20 Maijs 2008 @ 21:03
Extreme now is my new lifestyle!!:)
Jā, tā arī ir. Šodien daudzās lietās sevi pārvarēju. Bijām Mažakaķos Siguldā, un, ja, zini, tad tur jau ir labi daudz extreme, nu, visma zman tā liekas. Kā nekā augstums, visas tās gaisā karāšanās, spēka izmantošana. Laikam varu teikt, ka man ir stipras rokas, jeej:))
Tā kā tur ir 4 trases, tad izgājām 2,5 trases - zaļo, kas ir pavisam viegla; zilo - kas ir jau grūtāka, bet man nenormāli patīk nolaidiens ar virvi pa gaisu, mmm; un sarkanā, kura jau tā kā ir pirms melnās trases, tad diezgan jau grūta, nu vismaz uz beigām. Pie viena no posmiem iestrēgām stulbu riepu dēļ un instruktora glābēja intersei vai mēs to spēsim vai nē, bet, kad bijām to izdarījušas ar nelielu aizķeršanos viņš pateica, ka nesaprotot ko mēs vispār tik tālu daram un, ka mums stipri jāoiedomā vai pabeigt sarkano trasi vai nē un vispar neiesaka iet uz melno. Nu ok, sarkano tā arī nepabeidzām, jo priekšā bija divi baisi posmi, lai gan tā galā varēja izbaudīt laidienu ar virvi. Pēc nelielas atelpas izgājām vēlreiz zilo trasi un tad es VIENA PATI izgāju sarkano trasi vēlreiz un paķerot vienu no diviem pēdējiem posmiem klāt, to izturēju, bet pēdējā toč noraustījos, jo manas kediņas tur neturēja, slīdēja, tādēļ izdomāju neriskēt, un ko, bija jāiet atpakaļ tas viens posms. Fūuu, bet tagad man ir jauns vārds - Women Power:)) Man pilnīgi par spīti tam instruktoram glābējam gribas tagad satrenēties un iziet visas trases, jo šis uz jautājumu, vai bieži krīt melnajā trasē, atbildēja, ka tikai instruktori. Ha, pēc mums gāja viena meiča, kas vienā vietā tā čīkstēja, ka pēc tam pat aizdevās melnajā trasē, tā, ka domāju viss ir iespējams.
Tiešām, sevis pārvarēšana tur tas bija kaut kas, bet, ja jau samaksā 12 latus pirms neesi īsti redzējis kas ir jādara, tad vnk neiesi tak laist naudu vējā:))
Pēc gribējām lielākam action izbraukt ar bobi, bet šie nestrādāja darbdienās, tā, ka devāmies uz rodeļiem, kuros arī vēl nebiju savu kāju spērusi. Tā nu pilnīgi TĀ iepatikās, ka pēc pirmās reizes un lielās bremzēšanas, nākošajā braucu gandrīz bez bremzēm, jej:D Bija labs, man patika:)) Atkārtosim, noteikti;)
Tad pikniks Gaujas krastā, kad pēc piknika beigām mani gandrīz nogalināja, un ne jau ar iesmu vai iesviešanu Gaujā, nē, te ar varu gribēj nodušīt. Bļe, man vēl joprojām balss no gaisa trūkuma nav atnākusi, grrr, Lončik, Tu man vēl dabūsi par to!!! Rrr:D
Un tad vēl aizbraucām uz Saulkrastiem uz jūru, pasēdējām, paelpojām vēju, pasalām, viena trakā izmērcēja kājas un braucām home. Tagad esmu apdullusi no svaigā gaisa, bet ar patiesu saviļņojumu, ka piepildīta diena, ka tik daudz emociju, sajūtu, un daudz atpūtas:)
Rīt gan jau uz darbu, ak, jel, kā man negribās!:(
Un vēl pie tam rīt jādodās uz darba pārrunām uz DIENU. Ha, uzaicināja gan. Nu nez, aizbrauks parunās par dzīvi, hehe. Jāizčeko kā tur aizkļūt, lai nav ar kājām jārāpo;)
Tā kā tur ir 4 trases, tad izgājām 2,5 trases - zaļo, kas ir pavisam viegla; zilo - kas ir jau grūtāka, bet man nenormāli patīk nolaidiens ar virvi pa gaisu, mmm; un sarkanā, kura jau tā kā ir pirms melnās trases, tad diezgan jau grūta, nu vismaz uz beigām. Pie viena no posmiem iestrēgām stulbu riepu dēļ un instruktora glābēja intersei vai mēs to spēsim vai nē, bet, kad bijām to izdarījušas ar nelielu aizķeršanos viņš pateica, ka nesaprotot ko mēs vispār tik tālu daram un, ka mums stipri jāoiedomā vai pabeigt sarkano trasi vai nē un vispar neiesaka iet uz melno. Nu ok, sarkano tā arī nepabeidzām, jo priekšā bija divi baisi posmi, lai gan tā galā varēja izbaudīt laidienu ar virvi. Pēc nelielas atelpas izgājām vēlreiz zilo trasi un tad es VIENA PATI izgāju sarkano trasi vēlreiz un paķerot vienu no diviem pēdējiem posmiem klāt, to izturēju, bet pēdējā toč noraustījos, jo manas kediņas tur neturēja, slīdēja, tādēļ izdomāju neriskēt, un ko, bija jāiet atpakaļ tas viens posms. Fūuu, bet tagad man ir jauns vārds - Women Power:)) Man pilnīgi par spīti tam instruktoram glābējam gribas tagad satrenēties un iziet visas trases, jo šis uz jautājumu, vai bieži krīt melnajā trasē, atbildēja, ka tikai instruktori. Ha, pēc mums gāja viena meiča, kas vienā vietā tā čīkstēja, ka pēc tam pat aizdevās melnajā trasē, tā, ka domāju viss ir iespējams.
Tiešām, sevis pārvarēšana tur tas bija kaut kas, bet, ja jau samaksā 12 latus pirms neesi īsti redzējis kas ir jādara, tad vnk neiesi tak laist naudu vējā:))
Pēc gribējām lielākam action izbraukt ar bobi, bet šie nestrādāja darbdienās, tā, ka devāmies uz rodeļiem, kuros arī vēl nebiju savu kāju spērusi. Tā nu pilnīgi TĀ iepatikās, ka pēc pirmās reizes un lielās bremzēšanas, nākošajā braucu gandrīz bez bremzēm, jej:D Bija labs, man patika:)) Atkārtosim, noteikti;)
Tad pikniks Gaujas krastā, kad pēc piknika beigām mani gandrīz nogalināja, un ne jau ar iesmu vai iesviešanu Gaujā, nē, te ar varu gribēj nodušīt. Bļe, man vēl joprojām balss no gaisa trūkuma nav atnākusi, grrr, Lončik, Tu man vēl dabūsi par to!!! Rrr:D
Un tad vēl aizbraucām uz Saulkrastiem uz jūru, pasēdējām, paelpojām vēju, pasalām, viena trakā izmērcēja kājas un braucām home. Tagad esmu apdullusi no svaigā gaisa, bet ar patiesu saviļņojumu, ka piepildīta diena, ka tik daudz emociju, sajūtu, un daudz atpūtas:)
Rīt gan jau uz darbu, ak, jel, kā man negribās!:(
Un vēl pie tam rīt jādodās uz darba pārrunām uz DIENU. Ha, uzaicināja gan. Nu nez, aizbrauks parunās par dzīvi, hehe. Jāizčeko kā tur aizkļūt, lai nav ar kājām jārāpo;)
Garastāvoklis:: POWER :))
20 Maijs 2008 @ 22:17
Tikko izfunktierēju kā tikt līdz tai DIENAi, murgs kaut kāds, bet izdevās, hehe. Tagad extreme mani ir nobeidzis, eju gulēt. Saldus sapņus, dārgie!!!;)