Man ir iekaisusi viena acs, atkal, un par iemeslu tam ir tā negulētā nakts. Un vēl man tikko sāka durt galvā. Ehh, vai tiešām nevar nebūt tādas visas kaites, kad nav laiks ar tām cīnīties?
Labi, noskaņošos pozitīvi, nedomāšu ne par aci, ne par galvu (jāsaka, ka tas viss ir vienā galvas pusē, jo tur tādi dūrieni pa brīdim iedzeļ, un diezgan neizturami sāpīgi:() un turpināšu rakstīt. Jo ir atlicis tikai nedaudz un es visu uztveru pozitīvi, un domāju, ka viss būs labi!

Man IR ziems džemperis, silts un pūkains, bet man NAV gradusņiks, lai uzzinātu temperatūtas daudzumu istabā, jo man IR AUKSTI!!! Un man NAV laiks dzert tēju, jo man IR jāraksta.

Un vispār daru šodien daudz ko nevejdzīgu šodienai...

Un šodien esmu apēdusi divus lielus rabarberus, tā teikt, C vitamīns organismam manam.

Un vēl esmu izskatījusi daudz Vakances, un secinājusi, ka neviens mani nesaista. Bāc, nu ko lai dara, ja nevaru sevi nekur no tiem iedomāties. Un tad vēl salasos visādas negatīvās atsauksmes un vispār nokrītas visas labās domas. Ehh, tak laiks iet un vajag jaunu darbu pa sročnamu, bet, johaidī, nav vēl radies tāds uzņēmums un tāds amats, kurā gribētu redzēt sevi.

Tikko kontā ieskaitījās nauda, un ātri vien tā visa izskaitījās veselos trīs maksājumos un vēl vienā parāda segšanā, un konts atkal ir tukšs. Un tad man te balss blakām atskanēja: "Varēji taču sev kaut ko arī atstāt!" Nu atstāju, gandrīz piecus latus, hehe. Nākošais mēnesis būs vēl pēdējais, kad saņemšu šo ikmēneša iemaksu kontā, šo sms agri no rīta, kad vēl guļu, ka nauda ieskaistīta, un otru, ka procenti atvilki.., pēc tam jāspirinās saviem spēkiem.

Nē, nu man nav nekas pretī pret uzaicinājumiem drsaudzēties, bet ne jau no cilvēkiem, kurus es nepazīstu pilnībā. Nu, ok, ir saistība, bet tas viss šajā gadījumā ir tikai Cosmos, un man tās fanātiskās Cosmos fanes ir līdz kaklam, un jau labu laiku. It sevišķi, ja šie fani ir no citas valsts. Šī jaunkundze, piemēram, ir no Lietuvas. Un neatlaidīga. Es vakar šo noraidīju, bet šodien jau atkal klāt ar uzaicinājumu. Bāc, būtu ta vismaz pacentusies angliski vai krieviski kādu uzaicinājuma teikumu ierakstīt. Pff, es atkal viņu noraidīju. Man bijis nebijsi šitādi fani. Redzēs reakciju, hehe.
Bet lūk Avenāju gan apstiprināju, pēc tam, kad šis bija atbildējis uz manām hokeja kaujām un pamatīgi zaudējis maniem LV:D Ok, nebija arī nekāda aicinājuma teksta, bet tomēr pēc tam bija vēstules. Un šo vismaz es pazīstu. Ehh, kādas blēņas tik nav darītas man/mums abiem esot neapzināti apzinātā mazā vecumā, kad Ķegumā dzīvojos un ālējos tikai ar džekiem, jo meičas tur nedzima, visām kaimiņienēm bija tikai puikas:)) Jauka bērnība un arī sāpīgs pēriens par kopīgi nosvilinātu šķūnīti, izārdītu puķu un stādu dobi un ko tik vēl nē. Ārprāc, tagad atkal to atcerējos un sašutu, kāda huligāne un vandāle biju, tāda čomiska laikam jau, savādāk jau nevarēja nemaz būt. Tagad mati stāvus slienas:D

Huligāne