Aj, es esmu dusmīga, bet laikam šodien par to nerunāšu, lai nebeigtu jums nervus un arī sev, tomēr paņemšu lāpstu un labāk to sāpi norakšu, vai precīzāk to dusmu par stulbiem cilvēkiem. Bet, lai izprastu stulbus cilvēkus, laikam skatīšos Stulbs un vēl stulbāks, lai stulbums visam šodien būtu ar pamatīgu uzviju. Nu vai arī uzlikšu kādu dance, disco, hip hop dziesmu, izdejošos, sajutīšu ritmu, izlādēšu emocijas.. nez' ko par to teiks kaimiņi, bet vēl līdz 23.00 var... bet pēc tam paliks labi, jā, to es zinu!

Nē, es tomēr neko nedarīšu, iešu gulēt, lai rīt visu varu salikt pa plauktiņiem un dzīvē sākas viglāks posms.
Un tagad man garīgais ir uzkāpis laikam līdz kaut kādam nesaprotamam niknumam, agresijai. Un ja kādam es esmu teikusi, ka tajā konkrētajā mirklī es neesmu dusmīga, tad es tad meloju, esmu ļauna, tāpat kā mēs visi, un esmu mele, lai pasargātu savu ādu. Arī man patīk ielīst citu ādā, svešā ķermenī un izsapņot nereālas lietas. Līdz ar to ari meli, un arī dusmas par to, ka tas viss, kas notiek nav īsts un par to, ka melo man.