Jūtu tuvojamies kaut ko nelāgu manā kaklā un degunā. Laikam jau 5dienas->6dienas nakts bija par karstu. Tagad metīšu pie malas to melnrakstu, kāds ir, tāds ir, nodošu rīt metodiķei, lai tik gāda tai manai Dženijai un miers. Lai šī labo, un tad jau es kritiku uzķeršu ar kādu savas auss ļipiņu. Šovakar jūtu, ka veselība man ir svarīgāka par bakalaura melnrakstu, jo kā nekā, tas jau nav tīrraksts, vēl vesels mēnesis priekšā.

Šodiena ir bijui īsti tāda nekāda. Melnraksts nodots, bet rezultāti, protams, jāgaida. Var jau pagaidīt, atpūsties. Nu, vai arī veseļoties, jo pavasaris ir atnācis ar slimību, nu ne jau to patīkamāko, ko tas var sniegt, kā skaisti piepildītus mirkļus ar smaidiem, prieku, skaistiem cilvēkiem apkārt košās drēbēs, kas vien liek justies labāk, jo visa pelēcība izzūd; ar smaržām, ar putniem un saules stariem visas dienas garumā, ar kosājām debesīm virs galvas..ehh, un, neizbēgamajiem tauriņiem, un ne tikai debesīs. Bet pavasaris ir atnācis ar kārtējiem punķiem un klepu, bet tā jau arī laikam pieder pie lietas, vai ne?
Ak, es jau to tāpat ņemšu visu vieglāk, izsapņošu savus pavasara mirkļus bez piepūles, tikai ar tējas palīdzību, ha. Nu, lai jau iesilst vairāk kamēr sēžu četrās sienās un tad kad iešu ārā, lai steidzas un krīt man virsū kā mākonis mīksts un pūkains no skaidrām debesīm - bez lietus un tikai ar sauli un tauriņiem.

Un tūlīt sāksies jaunā realitātes šova "The Amazing Race" jaunā sezona, kuru ĻOTI sen neesmu redzējusi, jo vienkārši LNT rādīja pārāk nepiemērotā laikā. Šodien pamanīju reklāmā, ka laiks mainīts, oho.
Lūk, šis ir šovs, kurā es labprāt piedalītos, nešauboties.