Man patīk būt vienai mājās. Vienai pašai. Un kaķis neskaitās.

Un tā kā es šodien esmu viena mājās, tad tāpat kā Kevins es arī skatīšos kino. Manā laptopā ir tik daudz filmu, kuras neesmu redzējusi. Aj, lai paliek kaut kur tālumā tie visi šovi, varbūt ieslēgšu nobeigumu, lai redzētu, kas iziet (nevis paliek)!

To, ka netā nekas nenotiek esmu jau labu laiku pamanījusi, tas tikai atrofē smadzenes, nekas nemainās, viss rit kaut kādā duļķainā gultnē, nekā reāla. Un pārāk daudz visādas ilūzijas, kas pa retam uzplaiksnī un tad pienāk tā kā klikšķis un laiks mosties - no sapņa. Un te nu mēs esam, atkal duļķī.