Man patīk tie vēlie vakari, kad sarunas raisās. Jau trešo vakaru eju vēlu gulēt, vakar pat 01.00 aizgāju. Ai, tas jau ir šorīt. Sarunas par spīti, ka abiem šodien uz darbu. Bet tajās ir kaut kas īpašs, kaut kas, kas liek turēties cieši, nelaist vaļā, piekļauties.
Un tagad man nebūs rozā brilles.

"But I am wonder of how a beautiful girl like you has to use such a poor language? " - Nu bāc, mana dzimtā valoda nav angļu, lai es izteiktos perfekti.
"You are a beautiful girl and I am sure you are a very intelligent as well, but you are full of prejudice." - Tipa par to, ka veci veči meklē sev jaunas meitenes!!

Viss pamazām atrisinās, bet tikai pamazām. Vienmēr gribās šo procesu paātrināt, bet šriez no visa tikai vienu posmu. Un to man svarīgāko nē, tas, lai rit lēnām, bet pamatīgi, attīstoties līdz galam un nesot vislabākos augļus. Uj, nu gan pateicu!

Marokā var slēpot, ha.