Šodien palutināju sevi ar toniku no MÁDARA kosmētikas - tātad vis dabiski un skaisti, ar ziedu pieskārienu. Nu, bet ne par to stāsts. Iepirkos es Stokmana kosmētikas nodaļā un pirms manis iepirkās kāda dāma, kura noteikti atdeva normalu summu, kaut gan ciparus neredzēju. Nu lūk, viņai par pirkumu iedeva divus smaržu paraudziņu. "Ehh..." es jau nopūtos, domājot, ka tie ir domāti tikai "bagātajiem" (kaut gan mans toniks ir saņēmis nosodījumu savas cenas dēļ, bet, JOHAIDĪ, tas taču ir dabisks) un man neviens neko nedos. Bet, nekā, kad biju norēķinājusies par savu pirkumu, iedevusi klienta karti, izstāstījusi, ka man nestāv kruts auto autostāvvietā, toniks tika ielikts maisiņā, kurus vispār jau es arī, Ak, es Zaļā, neņemu, un klāt divi smaržu paraudziņi, oooo yeh!!!?:)) Un KĀDI!!! Viens aromāts ir Dženiferas Lopezas radītais Deseo, un otrs pašas skūtās Britnijas radītais Believe. Un, zieniet, man patīk skūtās aromāts:)) Tiešām. Bet pie plaukta neiešu skatīties cik tas maksā, ai, lai jau mani nervi ir sabeigti kaut kam citam;)

Rīt tikšanās ar baka vadītāju. Iešu kā tukša lapa, jo man nav ne viņai ko rādīt, ne ko stāstīt. Es varu tikai jautāt un tā radīt par sevi priekštatu, ka gribu kaut ko uzzināt. Muļķīgi kaut kā, ka pa diviem ar pus mēnešiem man ir tikapt daudz uzrakstīts kā toreiz. Nu ko lai dara, visu apvienot nevar un, diemžēl, pats svarīgākais arī cieš.
Kaut gan spriežot pēc visas SZF vērtēšanas sistēmas - kā tapa mans kursa darbs arī pēdējās nedēļās un naktīs un par to dabūju 8, tad šis būs līdzīgs variants. Un tāpat jau nevienam mūsu darba tirgū neintersē cik augsta atzīme tev ir par bakalaura darbu. Un tu te tā kulies, naktīm un dienām neguli, visi nervi beigti, bet kam tas ir vajadzīgs? Nu, protams, ka nevienam! Tāpat tas diploms ar atzīmēm stāvēs plauktā un vāks putekļus. Lūk, tā rūgtā patiesība.