Tuvojas atkal tā Eirovīzija. Kādreiz baigi tam sekoju līdzi, bet tagad galīgi kaut kā vienalga. Jau pagājušajā gadā lielo finālu skatījos tikai ar vienu aci. Un, jā, man patika, pat ĻOTI, uzvarējusī dziesma. Spēcīga, tāda ar iekšām, ir ko klausīties, tā, ka skudriņas skrien pa ķermeni. Tikko atkal ieslēdzu un nokalusījos- smuki. Drebulis parāva. Jo nav jau nekāda jēga no tām dziesmām, visas ir par mīlestību, bet šai es jūtu, ka apakšā ir kaut kas spēcīgs. Kaut kas tāds, ko vienkārši pasniegt nav iespējams. Žēl tikai, ka Marija Serifoviča nav dzirdama nekur citur, kā tas parasti ir ar Eirovīzijas uzvarētājiem. Bet tas jau bija gaidāms- Balkāni ir tikai Balkāni, tā nav nekāda vienota Eiropa. Tur gan jau viņa tagad ir populāra. http://www.youtube.com/watch?v=0Sp9OOoxCJo

Šovasar esmu jau uzaicināta uz divām kāzām. Beidzot ir iestājies tāds periods, kad kāds precās nevis mirst, tas priecē.

Vienās kāzās būsim tikai latvieši (es tā domāju), bet otrās - baznīcā vienā pusē sievas radi būs balti, bet otrā pusē vīra radi un draugi- melni. Jejj, melnādainie pus lidmašīna no Londonas brauks pie mums:)) Šokolādītes!:p

Māsīca kaut kad precēsies ar itāli. Darba kolēģe man prasīja uz kādu tautību es tēmējot!!!:D Slīpacainajiem, mulatiem, aborigēniem?