Šodien ATKAL darbā nācās klausīties darba kolēģes pārmetumus par otru darba kolēģi, kura ir strādājusi iepriekšējā dienā. Un iepriekšējā dienā es līdzīgus pārmetumus dzirdēju par šodienas kolēģi. Esmu kā tāds mazs smilšu graudiņš starp abām, kuram viss ir jāuzņem- visa negatīvā informācija, viss nicinājums, visas negatīvās emocijas. Un būtībā viņas abas ir māsas, tikai vienu dienu strādā viena, otrā dienā otra. A man sanāk strādāt ar abām. Un tad šodien es viņai pateicu, lai beidz bļaustīties, cik redz' tā otra nevīžīga, nedara tā kā jādara, neklausa viņu utt., Viņa man atbildēja: "Es nevaru negatīvo turēt sevī!!!" Un es viņai ieteicu aiziet uz mežu, paspārdīt kādu koku. Bet nē, mežā pārāk cūciski ir bijuši suņi, tur neesot kur kāju nolikt. Grrr...
Cik labi, ka rīt man nebūs jāklausās otra māsa!!!!
Cik labi, ka rīt man nebūs jāklausās otra māsa!!!!
Tava ideja!