Šorīt, ar pusatvērtām acīm, tikko izkritusi no gultas, pirmo ko izdarīju - aplaimoju savu kaķeni ar barību, par ko viņa man mīļi pateicās ar peļķīti koridorā.

Šovakar atkal esmu tikusi pie pāris filmām no manas labvēles, bet atkal jau nezinu kad tikšu tām klāt. Man stāv jau te visas iepriekšējās, tā arī neredzētas. Vnk trūkst laiks, kompānija, vēlēšanās vēlu vakaros, lai tās noskatītos. Jā, un trūkst noskaņas, jo labām filmām, vai vispār, lai skatītos kino, man vienmēr gribas garastāvokli un noskaņu.

Bet uz "11. stunda" gan es iešu uz lielo ekrānu, to uzskatu par savu pienākumu, savādāk sirdsapziņa nebūs mierīga!

Es tiko ļoti smaidīju un skatoties spogulī pamanīju, nē, nu es jau biju sen pamanījusi, ka tā sāk izveidoties, ka man ir viena vaigu bedrīte! Jā, tikai viena, lai cik tas būtu jocīgi. Un kreisajā vaigā. Man nekad tādas nav bijušas:)) Tagad būtu jāuztrenē labais vaigs, lai tur arī parādās:)) Smaidīšu vēl vairāk!!:)) Citi treniņi???