Marta beigām ir neliels, kaut gan būtībā ļoti liels plāns doties uz Itāliju apciemot māsīcu, kas ir devusies dzīvē tur, siltajās zemītēs. Kamēr vēl martā ziema un kalni pilni ar sniegu vajadzētu ciemošanos apvienot arī ar slēpošanu, kas, ja godīgi, ir liels manu divu līdzbraucēju mērķis. Tikai laikam ne manējais. Neesmu sajūsmā par stāvēšanu uz slēpēm, kur nu vēl laišanos no kalna. Un ne jau šāda tāda kā latvijas pauguri, bet gan DAUDZ lielāka!!! Man labāk saistītu sovborda dēlis. Tikai tas arī tāda sapņa līmenī. Bet vispār ir vēlma, lai kāds mani apmācītu. Vienalga ko darīt, slēpot vai snovot - galvenais, lai man būtu ko darīt Alpos. Ja nē, tad būs jāmeklē kāda ragaviņu trase, jo tādas laikam arī esot ar neprātīgiem nobraucieniem.
Vai arī izvēlēšos visu dienu pavadīt ar Marco, jo arī viņš dzīvodams starp TĀDIEM kalniem īsti nemāk slēpot:D
Un varbūt satikšu savu itāli. Kaut gan tie nav mani favorīti.
Tad varbūt paliekam pie apmācības???

Latvijā tagad tāds mazais čempionāts - "Kurš Kuru Piečakarēs"!!!

Tomēr labāk dzīvē iet tiem, kam ir zirgs, kas naktīs dzied!