Rītdien pēdējā kārtīgā darba diena. Pirmdien tikai uz dažām stundām, kad inventarizācija - tieši visu kolēģu pēdējā satikšana, kliņģera uzlikšana un viss. Un Ar Dievu! Gan jau iztiks bez manis. Un, lai jau neņem ļaunā. Bet, laikam jau tas īsti nav iespējams - vadītāja pēdējās dienas staigā ar pārgrieztu ģīmi. Bet ko es? Es izvēlos, kas man ir izdevīgāk. Riskēju. Bet uz labu, savādāk nedrīkst!