inciite

Šodien noskatījos filmu P.S. I love you, vienmēr centos domu, par to, ka kādreiz mans mīļais var man nebūt blakus es centos nepieļaut, bet noskatoties filmu man gribot, negeribot nācās par to padomāt, ka īstenībā ir jānovērtē tas laiks kāds ir tagad un ir jāizbauda, kas notiek tagad, jo kad otra ciolvēka nav blakus domāt par to, kā būtu bijis ja būtu tas būs sliktāk. Ir jāpriecājas par to ka ir.... lai kā būtu ir juāpriecājas ka ir.... vienmēr esmu savu vīru uzskatījusi par dāvanu, kas man ir dota šai dzīvē tāpat arī meitu tās ir manas lielākās dāvanas, kuras es ļoti, ļoti mīlu par to vien ka viņas man ir. Protams dzīvē gadās visādi, kad ir viss visādi strīdi, bet vienalga, lai kas notiktu viņus ļoti mīlu.