Varbūt tādēļ, ka svarīgajam nemaz nevajag komentārus, un mēs visi labprātāk pļāpājam par nebūtisko, jo tā ir drošāk.

man ,piemēram, pie svarīgām lietām bail teikt ko nepazīstamam Kasparam.

Kaspars ir baigais mistifikators, vai ne? Lasot viņu, man vienmēr ir šķitis, ka rakstītajā ir kaut kas ļoti, ļoti pazīstams tīri personības ziņā, vēl mirklis, un es to uzminēšu, bet nekā. Beigās kāda draudzene mani apgaismoja- viņš ir kāds mans sen izveidots žurnāls, ko esmu aizmirsusi, un kas, netaisnības nomākts, sācis dzīvot savu dzīvi pats.

vai tad Tu nepaziisti Kasparu?