Oo jaa...man arī..

pastāstīsi kādu?

Ai..tas nav stāsts, tā ir īstenība..Turklāt, kad šodien to mēģināju pastāstīt kādam cilvēkam, viņš sāka lūkoties uz mani kā uz jukušu...Hmmm...

viens vairāk, viens mazāk..kāda tagad tam vairs nozīme. stāsti tik:)

Sarunājos ar spoku. Nu kaut kā tā. Pareizāk sakot, viņš kustināja lietas, caur kurām varēju viņu saskatīt arī neredzamam esot. Just var. Un galīgi nebija bailes.
Sajūta tāda kā dzīvotu savu dzīvu dubultā- daudz krāsaināku, skanīgāku + ar nereālām un tradicionāli neizskaidrojamām lietām. Un tad arī ir sajūta, ka lietas atdzīvojas.

forši:)) žēl nedzirdēju dzīvajā.