Tieši, šodien, kad man ir tik slikti, Ciba puse dienas neiet!!!!
Ja kāds zinātu, cik man ir slikti!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Tik slikti, ka nezinu kur likties....Es ticu Dievam, ticu, ka viņš dara tā, kā vajag, bet tik un tā nesaprotu, kāpēc viņš ar mani rīkojas tik nežēl''igi??????????????????? Nu kāpēc?????????????????????????????????? Es nesaprotu!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Es zinu visiem viss ir pofig, svarīgas ir tikai savas problēmas, un pat ne problēmas, bet sīkumi. Jā, pretīgi, bet tomēr dažam labam, vairāk rūpēs, tas ka viena skropstiņa ne tā stāv, nekā tas, ka kāds mirst...
Es nezinu ko vairs teikt...man vienkārši sāp ļoti ļoti.............
tas atkal ir viņš - tas pats puisis, babņiks, par kuru jau biju pārdzīvojusi un nomierinājusies...jau ceturtdien, piektdien, man bija pofig viņš, biju jau aizmirsusi un par viņu nemaz nedomāju... BET nē, viss taču nevar būt tik vienkārši, dzīvei vajag izdarīt tā, lai man sāp pēc iespējas stiprāk un ilgāk!!!!!!!!!!!!!
Es sestdienas rītā mierīgi guļu...un ierodas viņš ar savu draugu. Tā vienkārši.... svētdien viņš mani pieklājīgi atšuj, bet neoaiet ne nedēļa un viņš tā vienkāŗsi atver durvis, ienāk, apsēžas un saka - čau! Sešos no rīta, viņi vidish li tuseeja. Svarīga detaļa ir tāda, k es dzīvoju kojās, viņš arī. Pirms tam biju domājusi, ka vispār ar viņu nekad vairs nerunāšu, bet te es biju šokā. Negribu pat to visu atcerēties... loģiski, ka tas viss manī visu apgriea kājām gaisā!!!!! No vienas puses es biju sašutumā, no otras es centos saprast kāpēc bij jānāk, un bez šāubām vismuļķīgākais, ko es varēju iedomāties - varbūt kaut kas tomēr sanāks!
Ziniet P. KOelju vienā grāmatā bija tāda doma - ja kaut kas nesanāk, tā kā tu gribi, tad tam ir divi iemesli - vai nu Dievs pārbauda tavu pacietību, vai arī tu esi izvēlējies nepareizu ceļu. Jāgaida, un zīmes, tev rādīs kurš no variantiem. Un tad pēc tā tusiņa, es sapratu, ka es izvēlējos nepareizu ceļu, un man viņš ir vienkārši jāaizmirst. Bet te viņš ierodas un es to tulkoju kā zīmi...bet nu tās ir galīgas muļķības. "Foršākais" ir tas, ka es no rīta viņu redzēju, un viņš ar mani nerunāja, tikai pasveicinājās jeļi jeļi... Vinš ar mani vinekārši nerunāja, tipa nepazīst. ZB mani tas viss. Jā, protams, es sestdien, viņiem liku iet prom, pēc tam viņi atnāca vēlreiz, un mēs viņus neielaidām. Bet nu sorry, tas bija seši no rīta, un turklāt, viņš nebija pelnījis lai es ar viņu vispār sarunātos.
lai nu kā man tagad ļoti sāp. Sāp pat tāpēc, ja viņš ir idiots un ar mani spelējas, sāp arī tad, ja viņš ir apvainojies,un sāp, neskaties uz to, ka viņš darusmīgi izskatījās, it kā visas brīvdienas dzēra un negulēja................................
Mani tracina, ka es zinu, ka ir šausmīgākas lietas dzīvē, un pai esmu piedzīvojusi 100 reizes sā'pīgākas lietas, un it kā likās, ka pēc visa tā, pērējo neuztversi tik sāpīgi, kas tad viss liksies sīkumi, salīdzinājumā...
Bet nē, tā nenotiek, man liekas gluži otrādi, esmu kļuvusi vēl jūtīgāka...
Es gribētu būt ar viņu kopā, bet tas nekad nenotiks...tādā bardakainā veidā attiecības nesākas, vismaz man nē...un turklāt nezinu, vai varētu aizmirst un piedot visu šo... tas laikam man ir pirmoreiz, kad TIK ātri ieķeros. Zinu, man vajag aizmirst visu par viņu, ka viņš tāds vispār eksistē...jo tas viss man noadra tikai sāpēs... Viņš ir tizlenis, un man nav vajadzīgs, tā ir tikai mana kaprīze...da viņš vispār neatbilst maniem standartiem. Es gribu visu aizmirst, es negribu nevienu un neko redzēt, kas man atgādina par viņu, es negribu redzēt viņu.........un es ceru, ka neredzēšu, tad gan jau tas pāries...
Jā, man grūti tagad ir ļoti, bet jābūt stiprai, es nedrīkstu pārdzīvot kautkāda pridurka dēļ.Vin''s ir idiots!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Cūka!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!N
Grūti, bet tu izturēsi, Saule:)
starp citu, Black boy, tā pēdējā bilde, kas tev ir, es nezinu, vai tas esi tu, vai kas cits, tas nav svarīgi- bet tas puisis, kas ir uz tās, ir tik ļoti līdzīgs viņam, ka ārprāc, es pat sākumā padomāju, ka tu esi viņš, bet tā nav, jo ivņš nav latvietis, galīgi nav...
Tas tā starpcitu............. murgs kautkāds..........
Man nav ko piebilst...gribētos ar kādu aprunāties, bet jāsēž stulbā darbā'...pat raudāt nevar, jo labi jāizskatās, nevis izraudātām zaļām acīm - man ir brūna acu krāsa, bet kad raudu, tad zaļa... vakar ar tā saucamo drauzdeni sastrīdējos, domāju varbūt uzraxtīt viņai sms, bet...varbūt starp mums nevar būt draudzība, jo mēs viena otru nesaprotam, un vispār esam dazādi cilvēki...vernee viņa mani nesaprot, un manas problēmas neuztver kā problēmas.
Ko es varu darīt šajā situācijā????? ja tā loģiski padomā - neko!!! Es neko nevaru darīt un neko nevaru mainīt. Jā, nu tipa es ar viņu varu runāt, bet nav jēgas kādam izrādīt, ka viņš tev svarīgs ir , pārāk dauzd no sevis iedomāsies. Tā kā sanāk, ka man klusi jāiztur viss šitas un vienkārši jāaizmirst, jo tam visam nav jēgas...................................
Apnika!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |