Pēdējoreiz tāds nemiers man bijis tikai pirms matemātikas olimpiādes pāris gadu atpakaļ. Kas bija tās nomirinošās zālītes? Baldriāni? mm?

Njaa, bet izrādās, ka pat no manas necilās skoliņas ir iespējams izsisties vismaz līdz maģistram Oksfordā, ja pat ne doktora grādam. Šobrīd gan tas mani īpaši nenomierina, tieši otrādi, bet nu vispār jau prieks par tādiem cilvēkiem.

Vot, jāiet atpakaļ studēt savas esejas.