un veel vispaar miljoonz lietu buutu jaapieraksta. nu kaut vai to, kaa izgaajushnakt vaigukaulu nobraazu. (bet VAIGUKAULU! por favoor :) )

ar katru nedeelju traumas paliek aizvien janciigaakas. teju jau bija saacis likties, ka nu jau gadi un taa, un ka neko taadu patieshaam stulbi klamziigu nu ju vairs neizdariishu - bet lika vien pagaidiit. pagaajushajaa noleeju visu apakshstilbu ar verdoshu eljlju, steigaa uz lidmashiinu olinju veel gribeedama izcept brokastam. Bor.panna izraadiijaas no nestabilajaam, un olas chaumalas paarsishanu pret sevi diez ko neiztureeja, - hence visa mantiiba pa gaisu un, laimiigaa kaartaa, noseedaas tikai uz to apakshstilbu un griidu, ne sejas vai tamliidziigi. un tad nu tad Hamletiskais - nokaveet lidmashiinu vai neapruupeet kaaju, bet peedeejo nevar, jo tad nevar arii paiet, tikai sedeet un gaargt. taa nu nonaacu Gironas lidostaa 10min pirms geita ciettaisiishanas, izjozu veel visas kontroles ar saviem miljoonz shkjidrumiem, un tomeer nofinisheeju laimiigi galaa.

es nezinu, nu tur ir jaabuut moraalei. 'viss vienmeer beidzas laimiigi'? :)

a tikmeer tiek ar nepacietiibu gaidiita naakamnedeeljas vadoshaa trauma.