October 16th, 2010
reāli grūti un ļoti sāpīgi izlasīt līdz galam, un tomēr arī tad joprojām nespējot iebraukt, kā tas iespējams, ka pastāv cilvēki, kas regulāri viņu šādi intervē, šifrē ierakstu, uzdrukā tekstu, atrāda redaktoram un ievieto internetā, uzskatot, ka tas taču ir tik bezgalīgi smieklīgs joks. tas viss baigā kārtā ļoti atgādina apmēram to pašu attieksmi, kad pirmskino laikmetā cilvēki nāca uz cirka telti apskatīt pundurus vai citus nelaimīgos, kam gadījies piedzimt par kropli -- tā ir tieši tā pati baisā zvērīgā rādīšana ar pirkstiem, paskat, paskat, reku dīvainis, un tas, ka Inese pati to neapjēdz, jo gluži vienkārši nav apguvusi kaut kādus uzvedības un atklātības kodus, protams, padara šo publisko pazemošanu īpaši izsmalcinātu. attiecībā uz viņas bērniem tev diemžēl ir drausmīga taisnība, un pastāv liela iespēja, ka to traumu, ko viņi varētu iegūt skolā šo regulāro publikāciju sakarā, kāds no viņiem varētu arī neizārstēt un tas viss varētu beigties traģiski. es tiešām nezinu, kā mango redaktori vai kas nu viņi tur ir, kas šādus rakstus iecer, pasūta un akceptē, var naktīs gulēt. nelaimīgā Kombuļu Inese ir cilvēku pretīgāko dziņu upuris, un aiz cieņas pret viņu es varu darīt vienīgo, kas manos spēkos: novērsties no šī derdzīgā portāla un jebkādas informācijas publiskajā telpā, kas satur vārdus "Kombuļu Inese". ļoti, ļoti bēdīgi.