MEX

ko lai saka. maniakāli izrakāju visus internetus, Karlas Morisones "Mientras tú dormías" albumiņu meklējoti, atrast tā arī neizdevās, un esmu vīlusies savās visu vēl neizdoto dziesmu atrašanas spējās. bet ko es tagad, pēc izvazāšanās pa miljons meksikāņu indīmjūzika portāliem, atcerējos - oi, ar pašiem savas valodas pareizrakstību viņiem ir ĻOTI, ĻOTI slikti. un nevis tādā "stilīgā" un apzinātā garā (kā, nu tur, "apskatīties" rakstīt kā "apstīties", vai, kā te, cibā - "bet, ē", kā "betē"), bet gan vienkārši graujošu izglītotības sistēmas fiasko demonstrējošā veidā.

patiesībā visus savus romantizētos priekšstatus par "krāšņo, krāsaino Meksiku" nācās nolikt malā jau, saskaroties ar daudzskaitlīgiem šīs valsts pārstāvjiem savā erasmusa laikā un arī vēlāk Spānijā. "krāšņa" tā arī ir - ja ar to saprot histērisku un seklu, uz demonstrēšanu vērstu mentalitāti, kurā "emociju jušana" saistās ar eksaltētu to paušanu, kas liek domāt, ka patiesībā pie mums demonstrētā meksikāņu seriālu realitāte nemaz nav tik tālu no patiesās.