meh

domāju, kas tur iekšpusē tā trauksmaini knieš pēdējās dienās, bet, šeku-reku, laikam tās vienkārši ir ilgas pēc vienatnes.

man patīk cilvēki, tiešām, bet nodzīvot divas nedēļas PILNĪBĀ bez iespējas pabūt brītiņu vienam ir diezgan creepy. vienīgā vieta, kur uz brīdi tas ir iespējams, ir tualete, - bet cik tad ilgi tur pavadīsi, ja tā jādala ar vēl trim cilvēkiem, va' ne.

ai, vispār gribas pierakstīt vēl visādas lietas, bet, ai, bēdīgsmailijs. es tiešām labāk gribētu būt vīrietis - gejs jau tur sanāktu tik vai tā, bet vismaz, cerams, dramakvīnisms un pārspīlētā jūtelība ietu zudumā.