pēc manu sūro žēlabu par pazudušajiem seksojošajiem kaimiņiem uzklausīšanas providence, acīmredzot nevēlēdamās likt manām ausīm garlaikoties šajā saltajā ziloņkaula tronī, uzsūtījusi jaunus līdzcilvēkus, kurus ar mani vieno iekšpagalma logi, bet ne visai vieno bojeviku skatīšanās pilnā skaļumā. (srsly, vienubrīd nedaudz satrūkos pie tādiem efektīgākiem kliedzieniem un sitieniem un, kā jau apzinīga pilsone, teju apsvēru zvanīšanu policijai. bet tad ieskanējās draudelīga filmmūzika, haha.)

un tā nu, kamēr pa manu iekšpagalmlogu ieplūst kārtējās sišanas skaņas un uz mani ar savu Bella-es-tevi-gribu skatienu no plakāta nolūkojas neviens cits kā pats Tvailaita Edvards, ko uzdāvināja un pie sienas pieklēbēja manas lieliskās draudzenes, es mēģinu uzfrišināt savas grammar nazi prasmītes, lai beidzot pieteiktos normālā darbā. ..draudelīga filmmūzika atkal, šoreiz ar nelielu heroisma piesitienu :)