pirmslaiks

nespēju noticēt, ka pēc mazāk kā divām dienām jau būšu Letonijā.

tikko stāvēju savā balkoniņā, pīpēju un domāju, kā man visu pietrūkst. bet - sev par šausmām -, ka man pietrūks uz nedēļu atstāto šejieniešu arī ("šejienes" - ne, Londona noteikti nav mana mīļākā pilsēta; tieši šejieniešu - savu cilvēku šeit). man ir labi gan šeit, gan tur, gan visur citur, es ātri pielāgojos un iejūtos, un pieķeros cilvēkiem, un viņi pieķeras man. es jūtos mīlēta, un ir tik traki, ka daudzas manas ļoti mīļas sirds daļiņas dažādu cilvēku izskatā ir izkaisītas pa visu pasauli.