luuk, tieši tāpēc es izmantoju iespēju runāt krieviski ar kolēģiem, kas ir kūtrāki uz latviešvalodas lietošanu. sākumā bija grūti, jo mēle bija pagalam stīva. un tad vēl atbrauca toreizējie sadarbības partneri, kas bija īstie krievijas krievi. un tad bija aaaa un sarkšana un bālēšana, jo ir tā pierasts, ka ar vietējiem var jebkurā brīdī pārslēgties uz latviešu valodu, a te nebija variantu, nācās vien svīstot krieviski runāt :D

bet nu te daži ir klabinājuši ar putām uz lūpām, kā viņi vakar vienai krievietei veikalā esot teikuši tā un šitā. nez, moš ne teica, ne kā, tik cibā lielās. bet man vienalga nav diezko patīkami to lasīt. esmu laikam pārāk kosmopolītiska. es par tautu draudzību! :)

un, jā, piekrītu arī tam, ka interesi par nacionālajām lietām tak var ar daudz tīkamākiem paņēmieniem veicināt. un kāpēc galu galā tik ļoti jānorobežojas no tās krievu kultūras? tur tak arī ir visādu labumu, ka tik spēj iepazīt! bet tas jau tagad nav modē. tagad modē ir angliskais.

ā, vēl atcerējos. lietuvā, kur jaunatne arī krieviski vairs nerunā. gh tur pat kafiju nopirkt nevar. jo krieviski, tātad nav nekāda runāšana. bet angliski jau arī nekāda lielā saprašana nav. aaa grrr besis :) toties nīdā zivju tante visas zivis latviski mācēja nosaukt. smalki :)