laiks

atbizoju mājās no Ouperas un veicīša un atvieglota konstatēju, ka, wait, rīt taču ir tikai trešdiena, nevis jau ceturtdiena. lieliski, lieliski. es jūtos tā, it kā man būtu uzdāvināta vesela diena, kurā varēšu miera vējos skricelēt pieteikumu Malaizijai, gatavot privātstundu materiālu, iet pie manikīra, etc, etc, bet šobrīd varu vienkārši atslābt, pabeigt ēst savu litru šokolādes saldējuma un palasīt "Rīgas laiku" (namedroppiiing!). miers šodien, nemiers - rīt.

un vispār es šinīs dienās jūtos kā tāda atspere, kura jebkurā brīdī var tikt atlaista, un tad tai būs jāspindz un jālēkā turp-atpakaļ, bet kas izvairās par to domāt un cenšas rimti izbaudīt savu spriegaino - it kā - miera stāvokli.