zombijs un sarunas kaimiņu dzīvokļos

dūdaliņš, atgriezies no Andeles-Mandeles, kurā pilnīgā randomā piepeši bija ieradies iztirgot savu frīkī stafu, apmierināts saskaitīja uz lapiņas guvumus un tēriņus, konstatēja, ka ir pārliecinošā plusā, un pirms sēšanās pie rakstāmdarbiņiem nolēma druscītiņ atpūsties. apsedzās ar sedziņu, "atpūtās", attaisa acis (hāāā, uzrakstīju "acid") un saprot, ka pagājušas ir ČETRAS STUNDAS. nu okēēj, biju jau arī pamatīgs zombijs šodien :)

abet izejot trepēs uzpīpot, negribot sanāca noklausīties kaimiņmājoklī norisinošos sarunu. tur, pēc visa spriežot, notiek meiteņu pasēdēšana, un pasēdētājas jau ir pamatīgā štimī. tā nu nācās dzirdēt, ka divas no klātesošajām esot bučojušās viena ar otru (runātīgākajai no viņām tas bija ļoti paticis, un viņa piedāvāja visām pasēdētājām, vai negrib pabučoties tagad arī); viena no klātesošajām esot bučojusies ar savu tēvu (par ko cita paziņoja, ka viņa nošautu savu tēvu, ja viņš būtu dzīvs un tā izdarītu), bet visinteresantākais bija kas cits. izrādās, tagad uzdarbojoties tādi naudas izkrāpēji, kas piezvana vecākiem, paziņo, ka viņu bērns cietis autokatastrofā, un, lai viņu varētu "atkačāt" reanimācijā, esot nekavējoties jāpārskaita 1000 Ls uz kontu X. tā esot izdarīts vienas no pasēdētāju tēvam (not sure, vai tam pašam, kurš bučojās ar meitu), šis pārbīlī zvanījis meitai, meita - "helou, tēti, es darbiņā, ko gribēji". esot tāāā raudājis un teicis, ka viņa esot viņam vistuvākais cilvēks pasaulē, ļoti mīlot un nezinātu ko darīt, ja viņu zaudētu. un to viņa dzirdējusi pirmo reizi dzīvē no iepriekš diezgan vēsā un distancētā tēva, un tas bijis lūzums viņu attiecībās. lūk, tāds pastāstiņš šovakar.