you ask for some action, you get some action

šis ir viens oīīībļā vakariņš (es atvainojos). nopļāpājos ar draudzenīti par to, ka man, vot, te pēd.laikā visādas Zīmes rādās, tipa - viskautkādi cilvēki out of fuckin nowhere uzrodas manā dzīvē un pasaka Tieši Tās lietas, ko man Tieši Tajā brīdī vajag dzirdēt, n shit, - un šī tēma ir garāka izvērsuma vērta, vispār tā ir vienkārši MEŽONĪGI gara izvērsuma vērta, - BET es viņu nafig tagad neizvērsīšu, joooo...mantetagad rokas ir saskrāpētas asinīs un raustās, un kājas vispār šas atteiksies aiz pārsaluma. jo - kas notiek šovakar pēc tam kad es ar draudzenīti par Zīmēm nopļāpājos? - tipa, sākumā nekas, jo nobruka vakara plāns un mūvijs nebija mums vajadzīgajā laikā, un mēs aizgājām pa mājām, man vēl pagūstot papurpināt, ka man gribas sum action tonite, un kātadtā, ka nebūs; BET TAD - es aizeju gandrīzjau līdz mājiņām, a kasturtāds taisni uz mana mājiņu stūra, tāds maziņš, glaudīgs, pārbijies un izsalcis? - pareizi, mazs košaks, acīmredzami no mašīnas izmests un bezpoņatkās ap Double Coffee starp mašīnām un cilvēkiem skraidošs. es turtā viņam sākumā tā garāmejot tik tādu "hey there little feela'" sveicieniņu padevu, bet šis man uzreiz actiņās skatās, un ņau un jāglaudās gar kājām un cerīgi jāskatās actiņās vēlreiz. un Imploužens jau nav nekāds akmenssirdis - nāāi, galīgi nav, viņš izplūst pa grīdu pēc šitādiem košaka izgājieniem un konstatē faktu, ka, hei, Liktenz viņas vietā ir atrisinājis diļļemu būt vai nebūt košakam mājās, jo piegādā pats to viņai teju piedurvē. nu ko, Imploužens akceptē šitādu pavērsienu, laipni saka košakam "minc, minc, minc" un vedina uz durvju pusi, un košaks seko arī - kā tāds sunīc, tāds priecīgs un cerīgs; BET TAD - ou noes, TAD piepeši atskan baigais bladāc, un pue ieejas Imploužena iekšpagalmiņā nogāžas ahujennākais ledus blāķis (es atvainojos), un košaks, protams, ir prom.

tad ir tipa priekškars un starpbrīdis, kura laikā Imploužens kopā ar kādu balinātu špiļkainu dūdiņu, kura pie notikuma vietas bija uzpīpot iznākusi, saka minc-minc un meklē košaku FAKIN EVRĪVĒR; pa to starpu vienā brīdī Imploužens jau ir iehevojis trīs kaķbarības paciņas un sirdī jau smukas idilles izlolojis, kā nu tagad labi dzīvos kopā ar mīļo, jauko Murrisonu. nu jā, un tad pēc kādas stundas no viena pakšķa tā tramīgi parādās arī a.god.Murrisons, šoreiz gan tāds - stipri rezervētāks pret Imploužena personu, jo sliktā piemiņā glabā Imploužena izgājienus ar ķeršanu aiz čupra (nu jā, tie laikam palika nepieminēti pirmajā cēlienā), - bet tā palēnītēm, palēnītēm darbības vieta ar kaķbarības palīdzību tomēr bikiņ pabīdās atkal Imploužena iekšpagalmiņa virzienā. nu jā, un kā tur nu bija dramaturģijā, fak, aizmirsu, bet nu tur bija tas crucial point, un šitanī ludziņā tas visnotaļ attiecas uz spēju roku kustību čupra virzienā, nerezultatīvu košaka spārdīšanos Imploužena tvērienā, darbības vietas strauju pārvietošanos iekšpagalmiņā iekšā, kur - jā, kur košakam tomēr ar nebalsī izdvestu MUARRRRŠŅĀĀĀĀĀĀRRRR un monstrozu ieķeršanos Imploužena rokā izdodas izlauzties brīvībā un pazust bez pēdām fakin kupenās. nu. dēm. un Imploužens jau pēc tam var tur maigā balsītē ūjināties un minc-minčoties tanī pagalmā, un izskatīt visas aces un pakšus, vairākiem kaimiņiem piepalīdzot, bet košaks - kā ūdenī iekritis. vot.

nu, un tagad šitanī galā bezpoņatkas, kā nu tālāk darīt un kā būt. plāns ir ierīkot lejā, pie durvīm, waterproof midziņu, lai mazais nabags kaut kur dabū nakti nošņākties, un atstāt vēl arī kādu daļu no tā fakin KIT KAT, ar kuru ir notriepta arī visa svaigi mazgātā jaka. nu, un ja pēc visa šitā tas mazais, pārbijušais vells nesapratīs, ka viņš ir Mans Murrisons, tad - nu.. tātad viņš tas nebūs. un, piedo', Likteni, ja Tu man tiešām sūti Zīmes, tad, davai, nākamreiz tādā bikiņ nepārprotamākā veidā, okei? - ..bet tomēr man patīk Tava operatīvā reakcija uz frāzi, ka dūdiņš vēlas "sum action tonite", hahah :)