dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevīīīī

whoaaaa, whoa, whoa. gribas jau pierakstīt visādu faktuālo informāciju, bet dzīve tāda hitraja štučka - jo vairāk pierakstāmā sakrājas, jo mazāk paliek laika, kad to pierakstīt. kā arī, loool, kā mēs te ar cīņubiedri atzīmējām - vairs nav laika lasīt ziņas, jo esam dikti aizņemtas, tās rakstot. brālītis paradoksiņš miedz ar aci.

un ir jau savā ziņā kruta dzīvot mirklim, neko nepierakstīt, un tā, bet šo principu tomēr, manuprāt, ir sazvērnieciski izdomājuši cilvēki ar labu atmiņu, lai izceltos uz savu brāļu - cilvēku ar, bļin, neeksistējošo atmiņu - fona. vot, un tāpēc man nepatīk, ka šī vieta kā personīgās atmiņas external hard drive vairs nefunkcionē; patiesībā par to funkcionē varbūt vairs tikai mani draudziņi, kuriem es visu ko pastāstu vai daru ko kopā, un pēc zināma laika dabonu brīnēties un teikt ORLY, kad viņi man kaut ko no tā atgādina. bet visu jau nepastāstīsi, šņuk.

ai, nu un tātad, piem., šodien man te izrakstīja medikamēntiņuz, kuri palīdzēšot pret kaitinošo žagu stila miegu, kurš mani turpina nepamest, sučka tāds. nu, un tie medikamēntiņi esot baigi kruta, vienīgi..ir viena maza blakusparādība - baigi uzlabojoties apetīte, un cilvēkiem nākot klāt miljons kilogramu. man to tā grūti stādīties priekšā, bet nu tad es ceru, ka, ja nāksies pamest kalsnās S-XS dūdiņas izskatu un ievākties XXLā, tad vismaz tam nāks līdzi kārtīgs Ž izmērs, un es varēšu līksmi ripināties apkārt un ļurināt krūtažu, gigigi. :)

(..o-ou, nu un tagad vairs nav laika rakstīt, pļe!)