My wounds...

27.4.07 03:29 - Nosaukuma necienīgais

Sāpes smagi smeldza
Manu lāstu
Kritizētāji smaida
Ar asu ironiju
Un kaudzi pārmetumu
Pāri manai galvai
Galvas atstaroti
Tie iespiežas sirds šūnās
Un lēni sapūst
Līdz ar mani
Un manu murgu
Kur terorists lodi
Izšauj caur manu kailo miesu

• 9 tears
• cry

5.4.07 13:45 - Sveiki!

Sveiki, visiem!
Sen neesmu te redzēta, tas tiesa. Nav laika, nav vēlēšanās...
Klāt pavasaris, par to protams prieks, bet kaut kur manī vēl kavējas ziemas saltums un sala asi nagi, kas skrāpē mani no iekšienes...
Zied puķītes un putniņi dzied, bet tik daudz cilvēkiem sāp sirds un asaras spraucas ārā no acīm, kā asni pavasrī...
Pasmaidiet! Varbūt arī es pasmaidīšu!!!

• 11 tears
• cry

1.2.07 13:01 - ......

Ar asajiem nagiem es izrāvu savu dvēseli - netīru, melnu, samīdītu dubļainiem zābakiem...Aiz niknuma mazgāju to savu upuru asinīs...

• 15 tears
• cry

21.1.07 14:21 - illusion

Hope is only an illusion...

• 16 tears
• cry

28.12.06 10:41 - Kāds klauvē pie manām durvīm

Tu pieklauvēji pie manām durvīmn un, kad es tās atvēru, tevis tur vairs nebija. Varbūt tas bija tikai joks un tu tagad kaut kur gardi smejies par mani, bet man vienalga, jo neredzu, nedzirdu to! Varbūt tomēr tu pats nobijies un aizcilpoji pa mežu kā pārbijies zaķis. Varbūt tu klauvēji tikai ziņkāres pēc vai varbūt biji piedzēries un sajauci durvis, bet varbūt tu vēl esi te - aiz manām durvīm, bet es esmu akla un neredzu tevi. Varbūt no augšējā stāva tu noskaties kā ikreiz kad tu piezvani es atveru un aizveru durvis. Bet varbūt tomēr tu kā neredzams sargs stāvi pie manām durvīm un sargā tās. Tik daudz varbūt...Tik daudz neziņas...Bet par vienu es esmu pārliecināta - tas biji tu!

• 2 tears
• cry

27.12.06 14:17 - Lauskas....

Manas prieka krelles sasistas drumslās
Asās lauskas sāpīgi griež manas pēdas
Asinīm notraipīts jaunais paklājs
Līmēju lauskas kopā ar superlīmi
Un no pirkstiem pil asiņu lāses
Vien smeldzošas rētas palikušas no prieka

• 6 tears
• cry

27.12.06 14:08 - Rudens vakara pārdomas

Vientuļie tumšā rudens vakara vēji man ausī čukst dažādus mistiskus un nesaprotamus vārdus. Tie stāsta par tevi...Un es atdodos viņiem. Pakļāvīgi sekoju tiem, eju tiem līdz...Es jūtu laimi, tiem sekojot. Beidzot jūtos piepildīta. Tukšums pagaisis, to puiepildījusi pasaulīga laime. Vēju čuksti kļūst skaļāki un pārklāj cits citu, jo visi kliedz reizē...Vai tie izkliegti čuksti vai izčukstēti kliedzieni..nesaprotu. Pēkšņi klusums. klusums. Esmu viena. Tikai nezinu kur...Sekojot vējiem neievēroju ceļu kurp dodos. Esmu apmaldījusies sevī...

• 10 tears
• cry

21.12.06 10:09 - Nekas

Tavs iznāciens
tu uzkāpi uz skatuves cēli
stāvēji un deklamēji savu odu
ko pats nesaproti
gudri stāstīji par piedzīvojumiem
kueus pats nemaz neesi piedzīvojis
raudāji par sāpēm
kādas nekad neesi izcietis
izrādes beigas
un to paliec per to pašu
Neko
kas biji pirms tam....

• 5 tears
• cry

20.12.06 12:34 - Hmm

-Es tevi mīlu!
-Nemīli gan, bet paldies, ka pateici!

• 6 tears
• cry

10.12.06 12:12 - Subjektīvais objektīvisms vai objektīvais subjektīvisms

Izduriet man acis, lai es neredzētu
Nocērtiet ausis, lai es nedzirdētu
Nogrieziet mēli, lai es nejautātu
Izraujiet sirdi, lai es nejustu
Tikai tad es varēšu domāt objektīvi


Bet tu nocirti man galvu, un es vairs vispār nespēju domāt

• 13 tears
• cry

26.11.06 15:05 - Stāsts par kādu mauku

Vakars. Satumsis jau tiktāl, ka apkārt iznīcinoši skatās nakts melnums. Starp truliem un neko nenozīmējošiem ģīmjiem ievēroju viņu. Šim aukstajam gadalaikam nepiemēroti trūcīgais apģērbs lika izbrīnā palikt stāvam. Jā, tur viņa stāvēja atbalstījusies pret kādu ēkas stūra - kāda kluba stūra. Diezgan nestabilā stāja liecināja, ka šovakar izdzerta ne viena vien glāzīte, arī paplašinātās zīlītes un neko neizteicošais, akli tukšumā blenzošais acu skats radīja iespaidu, ka narkotikas šai būtnei nav sveša lieta. Tā nu viņa tur centās noturēties kājās un izskatīties vērtīga, izstiepjot savus silikona pupus, jo priekš maigās miesas būves tie bija stipri par lielu. Tad pie viņas apstājās kāds pļezduks ar dārgu, glaunu mašīnu (vismaz man tā likās). Iekārusies mašīnas logā, pārmijusi dažus vārdus, iekāpa un aizbrauca tam līdz. Acīmredzot tā bija lēta ielasmeita, kuras pārdodas visiem pēc kārtas. Kļuvusi par preci bez jūtām. Par kādu preci kādam klientam. Un tā visu laiku līdz kā preci viņa būs nolietota un izmesta kaut kur Getliņu izgāztuvē starp visām vairs nevajadzīgajām un sapuvušajām lietām.
Tādas viņas ir bezjūtīgas marionetes vīriešu rokās.

• 17 tears
• cry

26.11.06 15:04 - ...

Asaras.
Skumjas.
Sāpes.
Ilūzijas sabrūk kā padomju laika ēkas.
Visu nonoiecinātas, bet nenojauktas.
Nevajadzīgas, bet atstātas.
Nevienam nevajag, bet dzīvo tajās.
Ilūzijas aiz asarām.
Asaras caur ilūzijām.
Caur ilūziju drupām dzimst
Tukšums

• 4 tears
• cry

26.11.06 13:31 - Viņa un viņš

Viņa bija balerīna, viņš panks.
Viņu apbrīnoja, viņu nīda.
Viņai aplaudēja, viņam iespļāva sejā.
Viņa bija trausla, viņš neievainojams.
Viņa bija skaistums, viņš etalons.
Viņa smaidīja, viņš vienaldzīgi skatījās.
Viņa bija acis, viņš asaras.
Viņa bija slavena, viņš slava.
Viņa noziedēja, viņš neuzziedēja.

• 7 tears
• cry

12.11.06 15:45 - ...

Kaapeec vienmeer saap par neko?
Kaapeec vienmeer juutos ne taa?
Kaapeec man riebjas sabiedriiba?
Kaapeec man tik ljoti patiik but viena?
Kaapeec?
Kaapeec?
Izskan shie jautaajumi klususmaa...
Man ir vienalga...
Man asaras aciis un sirdii...
Es nezinu...
Es nesaprotu...
Man ir vienalga...
Klusums...
Tukshums...

• 28 tears
• cry

12.11.06 13:14 - Paardomas par visu un neko....

Sen neesmu neko rakstiijusi...par to liecina arii teikums..."peedeejais ieraksts pirms 4 nedeeljaam"...kaapeec tad taa? iisteniibaa viss ir daudz vienkaarshaak nekaa vareetu likties...nav maajaas interneta...arii rakstiit iisti nav vairs ko, jo nu jau kaadus divus meeneshus rakstu dienasgraamatu..visas sajuutas ir atdotas tai..viss palicis kaut kur tur starp lapaam un cietos vaakos saspiests...bet shobriid man ir taada veelme uzraxtiit rakstu sheit un nekur citur...shis laikam tad sanaak taa kaa neliels ievads ar attaisnoshanos par manu saliidzinoshi reto paraadiishanos sheit...
Noskanjojums iisteniibaa arii taads nekaads, tas laikam pateicoties laikam, ko vairs nevar nosaukt par rudeni, bet veel nevar nosaukt par ziemu...kaut kaads slapjdranjkjis ar prtekliibaam...jaabrien pa slapja sniega un dublju masu...IIsteniibaa shogad iemiileeju rudeni...pirmoreiz es priecaajos par rudeni...agraak nebiju pamaniijusi shiii gadalaika burviibu...nee tumshie rudens vakari man vienmeer patikushi, bet taas tizli raibaas lapas gan tracinaja...nee, nu skaistas vinjas tomeer tik un taa ir tikai tad kad dreegnais rudens veejsh taas virpina gaisaa...skaisti...tagad nav ne ziema, ne rudens...nav nekaa...taapat arii es juutos nekaa...tikai skumjas arvien biezhaak paarnjem mani nekaa neiistie un trulie smiekli...tikai vientuliibaa un skumjaas paraados es...nu jaa man piemiit speeja pielaagoties cilveekiem...taapeec tikai esot vienai es varu kljut par sevi, jo nav kam pielaagoties...kaapeec es taa daru? vai neesmu paarliecinaata par sevi? nee nebuut taa nav...man tikai nav veeleeshanaas atklaaties labaak apklaaties rudens lapaam un palikt kaut kur nemaniitai...muusdienu "sekss un alkohols" jaunatnei nosplauties par taadiem kaa es..tad kaapeec man buut un eksisteem...jo es veelos redzeet, kas notiks ar sho pasauli..diez liidz kaadam liimenim degradeesies sabiedriiba...es ieniistu cilveekus kaa taadus...ieniistu un neuzticos vinjiem...nav briinums, ka es neticu ne patiesai draudziibai, ne muuzhiigai miilestiibai...
jaa, taadu nu esmu...kritizeetaaju ar negatiivu domaashanu...taa ir biezhi vien es pat neapzinaati izteelojos notikumu gaita...kaut vai nesen es redzeeju meiteni, kura vizinaajaas ar skriuljslidaam un eeda saldeejumu...es domaas jau redzeeju kaa vinja pakriit un saldeejums izsmeereejas pa vinjas seju..un taa gandriiz vienmeer...vieniigi shaadas domas man rodas par citiem, nevis sevi...vai es buutu iedomiiga? jaa, reizeem..un diez vai to gluzhi vareetu saukt par iedomiibu...es vienkaarshi sevi cienu un miilu...kas buutu tikai normaali...man kaitina, ka cilveekiem ir kompleksi un vinji visu laiku kladzina par saviem trukumiem...truukumus vajag pasleept, nevis reklameet..ai, es jau te taa kaa taada pieaugusi, paargudra tante runaaju...nee, rakstu nevis runaaju...
hmmm...garsh raksts pagaidaam sanaaca...jaauzraksta veel garaaks un neviens nelasiis...prieks kam tad es rakstu, ja negribu, lai kaads lasa? nee nav jau taa, ka es negribu..lai jau lasa man tak vienalga, bet es pati nelasu garos rakstos (atziishanaas) un iisteniibaa...es peedeejaa laikaa esmu tik reti cibaa, ka reti lasu citu ierakstus...nesaprotu, kaapeec manaa chuhnjaa nevar internetu ievilkt...kaads varbuut manaa vietaa priecaatos, jo ja nav interneta nevar palikt atkariigs, bet man viss aatri apniik...taapeec arii gruuti palikt atkariigai..reiz es smeekjeeju, man peec kaada neilga laika apnika, jo man bija citas lietas, ko dariit...arii internetaa..ilgaakais kaadu stundu varu noseedeet..peec tam apniiik...bet tomeer arii man ir viena vaajiiba - muuzika...bez taas es nevaru...ne pamaaciities, ne neko citu padariit...Evanescence muuzika mani padara atkariigu...kaa kaadam es rakstiiju atbildes komentaaraa...Evanescence muuzika man ir kaa alkohols...viens malks un es vairs nevaru atteikties...klausos veel un veel lidz apreibstu no shiis burviibas un tad attopos esmu atkariiga...es vairs nevaru bez taas iedomaaties savu ikdienu...
vai, labi jaabeidz te murmuleet...citaadi veel nosliikshu pati savaa murgu upee...

• 14 tears
• cry

15.10.06 12:47 - Evanescence

Hmmm...kopsh man maajaas ir Evanescence jaunais albums "The Open doors", man neko citu nevajag...to vien daru kaa seezhu un klausos to... taas ir vairaak nekaa fantastiskas sajuutas dzirdeet Amy Lee balsi un nevis jau neskaitaamas reizes dzirdeetajaas dziesmaas, bet jaunajaas... neko negribu...neko nevajag...esmu tik laimiiga...paarlaimiiga...tas mirklis, kad rokaas tureeju sho albumu pirmoreiz bija patiesas laimes pilns...

• 14 tears
• cry

24.9.06 13:27 - Evanescence

Seezhu un klausos Evanescence jaunā albuma "The Open Door" dziesmu fragmentus...nebuus jaunais sliktaaks par ieprieksheejo...kaa es nevaru sagaidiit to nolaadeeto oktobri...es juudzos nost...nopietni...

• 8 tears
• cry

15.9.06 11:21 - Apnika

Ai, apnika pa katalogu vazaaties...

Agnese, tak brauc maajaas...tev telefons zvana...

• 2 tears
• cry

15.9.06 11:13 - Atcereejos..

Peeksni atcereejos, ka es tak varu iet uz katalogu un komenteet visiem ierakstus...

• cry

15.9.06 11:07 - Nav ko dariit...

Man nav ko dariit, jo Agnese aizbrauca un veel nav atbraukusi, bet es jau esmu pieceelusies...tagad seezhu pie vinjas datora un daru neko...vnk seezhu un lasu visadus ierakstus....izlasiiju pat visu kaudzi draugos ar vaardas dienas apsveikumi...vakar bija slinkums...tagad aiz nekaa nedariishanas saakshu piecuukot Cibu ar visaadiem rakstiem...ai, aizmirsu ieprieksheejam rakstam oierakstiit muuziku...ai, jaaiet editot posts...

• cry