My wounds...

17. Februāris 2008

01:53 - Ticība

Piedzimt
Dzīvot
Nomirt
Un atkal
Tici sev
Dzīve netic nevienam
Pat vienam tev
Ne
Nekad
Ne šoreiz
Arī rīt ne
Pagātne bijusi vai ne
Vienalga
Nākotne nezināma
Nevar zināt
Tagadne tukša
Diemžēl
Bet tu jau nezini
Kā būt vienam
Pat bez savas esamības
Negaisa naktīs
Raudāt
Ticēt
Varbūt sev
Beigas izdomātas
Nekas nav bijis īsts
Un nebūs
Šoreiz ne par laimi
Bet
Kāpēc?
Tu ticēji sapnim
Ne sev

23:49 - Laime

Kāds ir laimīgs, kāds raud...Ne jau savas neveiksmes vai citu laimes dēļ... Tikai savas laimes trūkuma dēļ... Bet vai arī raudāt nav laime? Just nav laime? Arī asaras prieka vai skumju var nest laimi, tikai jāprot tā novērtēt. Nebaidies no savām tiesībām uz laimi. Katram tādas ir... Tas, ka tu nevēlies saņemt savu laimi, nav citu vaina... Tiesības uz laimi mums nevar atņemt neviens cits, tikai mēs paši sev... paši sev tās atņemam.
Powered by Sviesta Ciba