01:09 - ???
Neesmu nelaimīga, neesmu arī laimīga... Rodas jautājums - vai es vispār esmu?
21:24 - Anotācija Kristai
Šī gan īsti nav anotācija, bet gan ekskursijas apraksts un notikumu gaita no maniem un arī Daces iespaidiem.
Plkst. 10:13 stacijā ierodas Dace. Nopērkam biļetes. Braucam vilcienā, ļoti garlaicīgi, Dace arī nedejo uz krēsla. Tāpēc rakstu šo anotāciju. Vairāk arī nav ko rakstīt, jo neko vēl neesam piedzīvojušas. Rakstīšu atpakaļ ceļā. Izkāpjam no vilciena ārā un ejam uz trako namu, nu labi uz to muzeju. (kāds mani tikko nofotografēja). Ceļš bija tāls. Vadītājas skrēja uz priekšu kā bizoņi un nevienu negaidīja.... Līdz ar to divas meitenes ļoti atpalika, bet tās nebijām mēs. Bet tā bija ļoti burvīga pastaiga (es atvainojos burvīga ātrsoļošana) svaigā gaisā, aplūkojām Jelgavas dzeltenos kokus, spīdēja saule un bija zilas debesis....Tiešām skaisti. Ieejam muzejā... un virsmāsa mūs sagaida atplestām rokām un apburošu smaidu un visu laiku atgādina: „Aizveriet durvis!”, „Neatstājiet man tās durvis vaļā!”, tad viņa mums cītīgi stāstīja par vēsturi, tagadni un visu pārējo, piemēram, to, ka pacienti reiz smērējuši uz maizītēm grīdas vasku, jo tajā ir burvīgas apdullinošas vielas. Vēl viņa stāstīja, ka viņi dzēruši tēju un izēduši biezumus un tad acu zīlītes platas un viss kārtībā. Rādīja šizofrēniķu zīmējumus. Žēl, ka tu neredzēji, jo tie bija interesanti un daži pat mākslinieciski un skaisti, vēl viņa rādīja no sērkociņiem taisītu mājiņu un viņu adītas zeķes, kuras diemžēl bija tikai XXXXXXXS vai XXXXXXXXL izmēra... Tad vēl vienai sievietei balss no augšas lika nolauzt karoti un norīt kātu, vēlāk rentgenā viņai ķermenī varēja redzēt trīs kātus. Un viss. Ejam uz autobusu, kurš maksā tikai 0.25 Ls (Paskat, par 0.05 Ls lētāk nekā Rīgā!!!!), braucam, braucam, braucam...Centrā bija pats labākais notikums. Mēs labi, lēti un pats galvenais garšīgi paēdām (Tev nav jāzin, ka ēdiens atdzisa, kamēr mēs izstāvējām rindu). Tad mēs gājām pie Čakstes, lai kopīgi visa 17 cilvēku komanda ietu uz Jelgavas pils muzeju. Dace jutās labi, pozējot pie Čakstes pieminekļa, tad jau mēs gājām uz pili, un sākās vētra, ik pa laikam mēs pacēlāmies gaisā. Stāvam pils pagalmā un bolāmies, tad ieejam iekšā un turpinām bolīties, līdz vadītājām veiksmīgi izdodas visu saprast un atrast...kāpjam lejā uz pils kapenēm, tur stāv neatvairāmi fantastiski tērpi no hercogu mūmijotajiem ķermeņiem... tur vēl stāvēja visi sarkofāgi ar visiem hercogiem tajos iekšā, bet diemžēl par to pārliecināties nevarēja, jo, atverot kādu sarkofāgu, sāk degt pils, vismaz tante tā teica, tas radīja vēl lielāku vēlmi atvērt sarkofāgu, bet tomēr nocietāmies un neatvērām. Tad vēl tā pati tante teica, lai mēs te neapmaldamies, jo tad mūs izlaidīs tikai pirmdien. Un vispār es tev gribēju rakstīt, ka mums lika sarkofāgos, bet tagad būtu muļķīgi rakstīt, jo sarkofāgus nevar vērt vaļā!!! Ai, es tak aizmirsu uzrakstīt, ka spokojas tikai ķīmijas katedrā (nu tajā pilī ir LLU), laikam hercogiem, kas guļ sarkofāgos ķīmija bijusi īpaši mīļa...Ejam ārā. Ārā atkal līst, bet vētras vairs nav, un spīd saule, un ir redzama superskaista varavīksne, kuru nevar nofotografēt, jo ne sūda neredz, kaut gan mājās, skatoties bildi, nedaudz redz... (ai, mans rokraksts paliek aizvien šausmīgāks un šausmīgāks, laikam vilciens sācis vairāk raustīties... labi, ka tev nav jālasa viss šis oriģinālā)... ejam uz vilcienu - tap, tap, tap... Pa ceļam nekā smieklīga vai pieminēšanas vērta nav, aizmirsu uzrakstīt, ka man nepatīk tā zaļā vadītāja, tāda dīvaina izskatījās, Dace arī nav par viņu sajūsmā, nu viņai viņa vienkārši nepatika. Atkal sēžam vilcienā... Dace jau guļ, tikai tad, kad es uz viņu paskatījos, viņa sāka smaidīt, laikam tomēr neguļ vis. Aiz loga vienmuļa ainava. Nākamā pietura „Olaine”... Bet mums jaunais vilciens, nu tas pavisam krutais - zili dzeltenais. Dace brauc pirmoreiz ar tādu un jūtas apgarota. Viņa man saka, ka pirmsākums tomēr rakstās ar dieviem „s”, tūlīt palūkošu, ko man te Wordā labos.. tā pirmsākums pirmssākums... Ha, ha viņa mani ir piečakarējusi - pirmsākums rakstās ar vienu „s”. Nu labi, to es viņai pirmdien pateikšu. Pag, kur es paliku. Ā, nu tas arī viss. Dace arī neko negrib piebilst. Anotācijas beigas. Žēl, ka tu nebiji uz foršo ekskursiju. Ak, nē man visa roka nosmērējusies ar tinti. Es te centos visu pārspīlēt, lai izklausās labāk un tev lielāks škrobis, ka netiki... Nu kā man izdevās???
Pag, es tev zaļu visu izprintēšu, lai tev patīkamāk lasīt...