| immortālā krīča paranoiskie gļuki svētdienas rītā |
May. 18th, 2003|12:12 pm |
gāj dušā a tur man melns zirneklis sēž tik liels ,kā 50 euro centu ,es viņam prasīju vai šis ar grib iet ,bet izrādās wnk iekritis. Ta nu es viņi izlaidu skapītī zem izlietnes. tur viņi manprāt dzīvo.
liels nu wnk liels prieks par to ,ka neviens nesaprot ,ka cilvēks var mēģināt mācīties , es protams saprotu ,ka daudzi ir par mani 10 reiz gudrāki ,un tad jau viņi var skraidīt apkārt pirms exāmena algebrā ,bet nu reiz ir tā , ka visu gadu es skrēju ,kad mani vien pasauca , bet tagat to vienu reizi ,kad es pasaku nē , man jāmācās tas tiek skaitīts ,kā otmazka un paziņots- nē es neapvainojos.
beidzās čilli pipari un es pat kakao sev uztaisīt nevaru.
MAN wnk besī. Liek padomāt kas tu šim cilvēkam esi ,un var jau būt ,ka tikai tad,kad tu dirsā lien un pakaļ velcies tu draugs skaities? vai arī tāpat neskaities. un man vienalga ,ko tu ar mani domā. man viss vienalga un man neviens tāds nav vajadzīgs ,kam es par suni būtu. laikam bija jau agrāk jāpaklausās ,ko cilvēki saka. |
|