|
May. 18th, 2003|12:40 am |
|
Bet man ju bija tāds labais puisīts -nouname zin- biju ar viņu kopā 8 mēnešus un ne reizi nekrāpu. viņš man katru dienu rakstija vēstuli uz 2-3 lapām jo baidījās runāt ,es biju viņa elfu princese un viņš skumju pavēlnieks, viņš uzgleznoja uz man snova pūķi un viņa pirmais skūpsts bija ar mani... viņš mani mīlēja ,bet es viņu sāpināju sāpināju sāpināju, izgāzu sliktās emocijas un tad pieglaudos un murrāju viņa siltajās rokās klausoties viņa pasakās par to ,kā mēs iemācīsimies elfu valodu un dzīvosim tālu tālu meža vidū un runāsimies ar zvēriem un viņš naktīs sargās mūsu būdas durvis un ar sudraba zobenu nogalinās dēmonus ,kas traucēs manu miegu... un tad mēs mīlēsimies maigi ,guļot virs tīģera būra un... nuja... akdievs ,kā es viņu mīlu... bet neviens jau nevar atdot to...kas zaudēts uz mūžīgiem laikiem...es viņu pasūtju un izņirgājos un salaidu ar vienu tādu Retu ,kas mani fiziski apmierināja ,bet citādi bija pilnīgi svešs... un es visulaiku alku pec viņa skūpstiem un ... tas ir kautkā citādāk - viņš bija manis izveidots ideāls boyfriens ,kas maksāja par visu un paklausīja visam ,un nejau tādā pretīgā šovinistiskā veidā ,keisels - nouname zin- kas ,kad viņam saka , parej sunīt arī rej ,un izdom',ka ir biseksuāls ,un piekrīt manai domai apmainīties drēbēm un lietot manu kosmētiku... FUI. |
|