|
May. 11th, 2003|08:46 pm |
Eeekh...
Atgādina man tos brīžus, kad arī man līdzīgi ir gadījies.
Sajūta ir līdz vemšanai pretīga, un savā ziņā pat pazemojoša.
Nu nepatīk man, ja pret mani izturas kā pret kaut ko, ko var vienkārši ņemt un apčamdīt... Uztvert to kā normālu pasākumu.
Nekad neesmu sapratusi, ar kādām tiesībām daži veči sev tādas tiesības piešķir. Pārāki jūtas, vai? Nezinu.
Pēdējais mans līdzīgais pretīgais atgadījums bija pirms dažām dienām. Nē nu ok, todien man tiešām bija izaicinoši īsi svārki un augstpapēdenes. Bet kaut kāds jampampiņš uzskatīja par savu pienākumu ar pretīgi siekalainu smaidu nogramstīties man gar kājām vairākas reizes.
Bļā nu tā toč ir savā ziņā vardarbība.
Lai gan it kā nekas jau nav noticis, bet sajūta tāda, ka jāiet ar domestosu nomazgāties.
Var jau teikt, ka es pati vainīga, pusplika apkārt skraidīju – bet vienalga, es uzskatu, ka es varu skraidīt kaut plika, un neviens tā nedrīkstētu darīt. Nu, kas vēl nebūs, man būs jāģērbjas tā, lai katru apģērba gabalu velkot piedomātu, vai tikai kādam īblim no tā nesāks stāvēt?!
Ghrrrr dusma uznāca :)
|
|