| immortal journal.bad. džungļos sērija nr 1 un beidzamā |
May. 11th, 2003|01:49 am |
Ar Nouname bijām uz Vērmaņparku minūtes 30 pasēdējām ,papīpējām ,parunājām. Pa to laiku bļaujot ieradās 5 piedszērušies krievi ,kas kamēr nouname runāja ar māti pa telefonu centās man uzmākties. Uz manu universālo frāzi
-“pašol nahuj” viens no krieviem sāk kliegt
-“da ti ģedka poņimaješ ,kovo ti paslala nahuj , on bogatij ,u ņevo vsje Elkori vsje etji Elikori u papi pridļažit ,vftorova takova nevstrķiš....” Bla bla bla
nesagaidījuši nekādu atbildi aizvilkās. Braucām a nouname un viņas māti uz maximu...
Da neko. Tikai man radās tāds jautājums pēc tam ,kad biju dabūjusi no viena veča ar plaukstu pa dibenu –NAH? Ka ir tas ,kas jums vīriešiem liek ņemt un tā darīt? Es nesaprotu. Tā nav grābstīšanās. Nav uzmākšanās. Vienkārši vardarbības akts pret manu nabaga dibenu. Un nevajag teikt, ka izskatījos izaicinoši. Man bija mugurā platas nošļukušas velveta bikses ar apdriskātām malām un turklāt vel ne īpaši tīras ,plats kokvilnas adīts džemperis ar kapuci ,svītrām un ciparu 8 + tam pa virsu maza jaciņa ar pūkām ap rokām un priekšā. Bez kosmētikas. Augstpapēdenēm. Tieši tāpēc es vairs nestaigāju svārkos un augstpapēdenēs dārgie vīrieši...slikta man pieredze ir. Un tikuntā vot viņam vajag man iegāzt pa dibenu.
Atnācu mājās ,palasīju journalus...par toksiskajiem kidiem... nu ko pārskatot ,man te darās laikam būs jāgaida uzaicinājums uz Mc Donalds :) domāju par to jau krietnu laiciņu... esmu es toxiskais kids vai neesmu. Tā ari neizdomāju.
Vel palasīju... visi kā viens ienīst vecākus ,vidēji katrs 5 pousts par tiem...ja mūsu mīļie vecāki zinātu ,cik daudz mēs par viņiem domājam.... ehhh... viņi par mums tik daudz pat nedomā...
Pusi džournalu neizlasīju tape ,ka manas nabaga acis nespēj izturēt konkrētus krāsu salikumus ,laigan redze man ir ideāla. Nu bet par gaumi jau nestrīdas.
Dorianu gribēju palasīt ,agrāk bieži lasīju , tagat iegāju un atdūros pret necaurejamo mūri –krievu valodu. Aizvēru un gāju tālāk...
Nuko...izprintēju lasāmākos gabalus ārā un nu man būs vakara pasaciņas vietā ,ko gultiņā palasīt...
Īpašs paldies Niketai vai Nikeetai ,kaāviņtursauca ,kas no manis nezko gribēja ,man tā arī nepieleca ,bet kuce mani aizkaitināja.
Ak jā... sapratu ,ka Leo journalā man vairs nav ko darīt. THINGS CHANGE. |
|