|
Jan. 12th, 2004|09:38 pm |
rakstu jau 3 dienu vidēji 30lpp dienā ,nevaru atiet no teksta lai mācītos vai gulētu ,naktī pamostos un atkal sēžos pie kompja ,nesmu izgulējusies un ēdusi ,skolā nespēju koncentreties asinsspiediens uzkāpj līdz 150 uz 90 un es tieku nosūtita mājās gulēt. Pa ceļam konditorijā paņemu 4 kūkas un 3 bulciņas visu apriju 20 min laikā pie kompja rakstot tad aizmiegu uz 30 min un tad atkal aukšā un rakstīt rakstī ,nenormāli trīc rokas un viss ķermenis ,nezinu kā es izskatos bet man ir ahujena slikti ,ja rakstīšu vel naktī rīt uz skaolu neiešu bet citādi nevar ,tikai tad kad es rakstu es dzīvoju un dzīvot reizi mēnesī ir baisi...
Visuzbudinošākais piedzīvojums ir saņemt 134 ls tel rēkinu no kuriem 75 ir tavējie. Tavējie ,kas tev jādabū lai nedabūtu pa purnu no tēva. Ibio es to dabūju. Rēķins ir samaksāts. vismaz tagad vairs jāmaksā tikai 9ls par @net since ir pieslēgums.
Vismaz es tagad zinu savu cenu. 70 ls un es esmu laba meitene savam draugam un 70 ls un ... viss. nezinu kāpēc tā pateicu. Taču prasīt kādam naudu ir grūti. Ir cilvēki ,kas mani satiek tikai lai iedotu man naudu... kāda gan es esmu ... izdevīgs ieguldījums ? Laba prece? Pāris gadiņu mazāk vel labāka? Raudoša vel labāka?
Viss. visss. man trīc jobani rokas. es vienkārši nezinu ko lai es daru. mani parādi ir MILZĪGI aptuveni 700 ls un astīte. Kad būs laiks tos atdot... ja būs. Tad man būs grūta grūta dzīve. Bet es padarīšu to vel grūtāku tiem ,kas gribēs man atņemt kaut kripatiņu no tā kas man pienākas. |
|