|
Jan. 6th, 2004|06:07 pm |
Naktī nekādi nespēju aizmigt un noguļu kādas trīs stundas skatoties griestos. Cenšos ignorēt savas nimfomāniskās tieksmes. Ap plkst 4riem beidzot aizmiegu taču mani atrod kaut kāds puserotisks sapnis kur chii kails brauc ar mašīnu un mani kaut kur ved un es gribu izkāpt bet nevaru jo viņš brauc ļoti ātri un durvis atvērt ari nevaru un ārā snieg sniegs kā cīruļputenī. Tad kad viņš apstājas es izkāpju ārā un man no sniega izveidojas tādi ,kā spārni ,un es gribu lidot bet nevaru ,jo iekšā ir tāds drausmīgs smagums un skumjas. Mašīna paliek atvērta un Chii mugurā ir kaut kāds lāčādas mētelis milzīgs uz kailas miesas un es ieraugu ,ka man krūtis ir notecējušas ar asinīm ,bet izrādās ,ka tas ir tādēļ ,ka es tās raudu un tad mēs ejam iekšā tādā kā blokmājās kāpņutelpā un drāžamies tajā dīvainajā pozā ,ko mans organisms atsakās ņemt pretī un man zvana telefons un es viņu meklēju un es zinu ,ka man noteikti vajag pacelt ,jo tas ir ļoti nozīmīgi ,bet es nevaru ,jo telefons ir kaut kur iekš mana vēdera un tas mirgo zaļš no iekšpuses un man ir putna spārni un tad es ieraugu ka mašīnai ir palikušas durvis vaļā un izkrītu atmuguriski pa piektā stāva logu bet nenositos tikai tādēļ, ka man ir tie sniega spārni ,kas pa ceļam izjūk ārā un tad kad es atsitos pret zemi tas telefons nokrīt man blakus un kaut kāda balss no klausules ko es ļoti labi pazīstu bet nespēju atcerēties saka –“Tu nokavēji ,tu ej pa nepareizu ceļu ,tu saproti tu nokavēji utjp.utjp.” Tad chii nokāpj lejā un mēs atkal braucam ar to mašīnu un viņš nekādi nevar noparkoties stāvvietā un visu laiku ietriecas kaut kādā stabā un tad es viņu apskauju un šausmīgi raudu un viss ir balts no sniega un sarkans no asinīm
un brīžiem izdziest gaisma un es viņu vairs nepazīstu un viņš mani arī ne un tad tā mašīna aizdegas un es jūtu ,kā liesmas sadedzina manu miesu un es kliedzu un pamodos no tā ka kliedzu.
Ir 7:22 es pārdomāju iespēju neiet uz skolu bet tad izvelkos ārā un saģērbju mugurā vienkārši visu to ,kas kopš vakardienas mētājas zemē pie manas gultas un paņemtu 2 klades un minerālūdens pudeli un eju uz skolu. Kutkur satieku Chii , Kyrie , fb , reptilja,un vel kaut kādus cilvēkus kurus diemžēl vairs neatceros...
Visas stundas pa pusei noguļu pa pusei norakstu kaut kādus mājasdarbus. Pirms stundu beigām satieku fb kura man pastāsta ,ka Chii nemaz tik labs puisītis nav un ja es uzskatot ,ka viņš tāds esot ,tad es smagi maldoties un man būtu viss jāuztver tas nopietni. Nu whatewr. Neko nesaku. Izdaru tikai vienu secinājumu ,ka ja kāds iedomājas ka var pa kaktiem bučoties esot kopā ar mani ļoti smagi maldās, pat ja pats to vel nezin. Un vispār man ļoti zb. KA ES ESMU TIK NAIVA UN TICU KA CILVĒKI VAR LABOTIES. Ibio nevar viss.
Man vienkārši nepatīk būt godīgai pret tiem ,kas tādi nav pret mani un jautājums ir tikai tāds cik ilgi turēs man pacietība. Es laikam esmu meitene-ķērpis |
|